Skrundas apkārtnē Piena muiža ir viena no kultūrvēsturiskā mantojuma pērlēm Kurzemē, ko saimniekiem Sesku ģimenei izdodas uzturēt, lolot un ik dienas uzņemt arī viesus tur izveidotajā Piena muzejā. Tas tapis, pateicoties nu jau mūžībā aizgājušajam piensaimniekam un autorallistam Mārtiņam Seskam un viņa tēvam, arī ilggadējam piensaimniekam Žanim Seskam. Iesākto turpina nākamā paaudze.
Muižas saimniece Inta Seska atklāj, ka koncertu rīkošana ir likumsakarīgs turpinājums tām tradīcijām, ka senāk jau te bijušas. Pēc tikšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu saņemts iedrošinājums.
„Tā ir jau sena vēsture. Tad, kad šī muiža kalpoja kā mācību centrs Liepājas piena kombinātam, tajā laikā šeit aktīvi rosījās mans vīratēvs Mārtiņš Sesks, šeit jau notika dažādi koncerti. Viņš bija cilvēks, kurš mīlēja mūziku un mākslu. Šeit notika dažādi koncerti. Vienkārši gadu gaitā tas izplēnēja.
Tikšanās ar Jāni Lūsēnu mūs iedrošināja visu sākt no jauna,” stāsta muižas saimniece.
Pirmo koncertu Sieksātē apmeklēja arī grupas „Credo” dalībnieks Valdis Skujiņš. Viņam ir atmiņas par koncertiem Piena muižā vēl padomju gados: „Esmu šeit muzicējis 80. gados ļoti bieži. Mārtiņš Sesks no mākoņu maliņas man neļaus nesamelot. Viņš vienmēr ir teicis – Valdi, ir jābūt šeit. Bija cilvēki no visas plašās Padomju Savienības. Maskavā satiktie teica, ka esam reiz tikušies Sieksātē.”
Simboliski koncertciklam izvēlēts nosaukums „Satikšanās”.
Satikšanās mūzikā, satikšanās intīmā gaisotnē, kur vietas ir vien ap septiņdesmit klausītājiem.
Par iespēju rīkot koncertus Piena muižā savas domas pauž komponists Jānis Lūsēns: „Šī vieta ir ar brīnišķīgu mūzikas salonu. Un liels paldies par to, ka tika sadzirdēts aicinājums iegādāties kārtīgas klavieres, uz kurām nebūs kauns spēlēt pasaules izcilībām. Tas ir noticis, līdz ar to šis koncertu loks paplašinās. Muižas saimnieki ir sasparojušies, un arī lielais stallis, kas ir pagalmā, tiks pārveidots par koncertu vietu. Tas būs vasarā, kur notiks lielāki koncerti, kaut gan pašam tuvāki ir tieši šie mazie formāti.”
Kurzemē tagad iezīmēts pilnīgi jauns punkts – Sieksāte un Rudbāržu pagasts. Savas pārdomas dzīvās mūzikas koncertiem pauž viens no pirmā koncerta solistiem un Latvijas Radio balss Zigfrīds Muktupāvels:
„Tā ir tendence, ko mēs novērojam ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, ka dzīvā mūzika šobrīd ir vairāk cieņā nekā ierakstu pirkšana, jo šovu industrija, ņemot vērā lielās tehnoloģijas, ir saskaldīta un šo tirgu nav viegli pārvaldīt.
Dzīvā muzicēšana ir mūžīga vērtība. Tiem, kuri muzicē, tā ir laime.
Paldies Dievam, ka kāds grib klausīties mūziku, ko mēs izpildām. (..) Zinu, ka Jānis Lūsēns ir redzējis vietas Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē pietrūkst šādas vietas, būtu brīnišķīgi, ja Kurzemē būtu vairāk un arī Latvijā vāirāk šādas tradīcijas. Tas ir ļoti ekskluzīvi tieši publikai, jo var redzēt tuvplānā augsta līmeņa mūziķus.”
Piena muižā ir plānoti Vestarda Šimkus un Raimonda Paula koncerti. “Tas nozīmē, ka skatītājiem ir unikāla iespēja. Tas balstās uz senu gadsimtu tradīcijām, bet varbūt mēs attīstāmies pa spirāli un tieši tas nāk atpakaļ,” saka Muktupāvels.
Jāņa Lūsena koncerts Piena muižā kļuva par vietu, kur izskanēja skaņdarbi no rokoperas „Kaupēn, mans mīļais!”, kas pēc divdesmit gadiem atdzimst koncertversijā un pirmo reizi 15. februārī skanēs Vidzemes koncertzālē „Cēsis”. Kausītājiem Sieksātē bija iespēja klātienē dzirdēt Kaupēna mīļotās meitenes Vallijas lomai konkursa ceļā izvēlēto pavisam jauno un plašākai publikai vēl nezināmu izpildītāju - Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3. kursa audzēkni Madaru Gaili.
