Kā jau iepriekš ziņots, konkursa žūrijas komisijas vairākums atbalstīja iedzīvotāju pausto viedokli un izvēlējās piedāvājumu ar devīzi ROK29 "Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru". Atbilstoši konkursa nolikumam iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti, nezinot to autorus.
Tēlnieks stāsta, ka pie idejas nonācis, mēģinot sajust Ēvaldu Valteru un saprast, kā viņu sasaistīt ar Kuldīgu. Speciāli atbraucis vēlreiz apskatīties, izstaigāt pilsētu, kurā bijis arī iepriekš, secinot, ka šeit nevajag veidot kaut ko ļoti avangardisku un mežonīgu. "Zibeņi vai diskobumbas pilsētā neiederētos," pauž Mikāns.
Tāpat mākslinieks skatījies Ēvalda Valtera filmas un fotogrāfijas, lasījis par Valteru pieejamo informāciju. No lasītā secinājis, ka Ēvalds Valters ir daudzām paaudzēm pazīstams, mīļš aktieris, tulkotājs, kādreizējais latviešu strēlnieks. Tāpēc izvēlējies aktieri attēlot reālistiski, veidot pieminekli draudzīgu, vienkāršu, bet vienlaikus cēlu.
Sākotnējā iecere bijusi, ka Ēvalds Valters, pārliecies pār tiltiņu, met Alekšupītē monētiņu uz atgriešanos, taču tad sanācis, ka Valters atrodas ar muguru pret publiku. Vēlāk radusies ideja par to, ka Valters varētu barot baložus, bet nav izdevies atrast pamatojumu, kāpēc tieši baložus.
Visbeidzot izlēmis slaveno aktieri nosēdināt pie galdiņa, lai gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi varētu atnākt un ar viņu kopā apsēsties iedzert tēju. "Kafija ir aplikta ar akcīzes nodokli kā izlepušo prece, tēja - tas ir tuvāk tautai," jokoja mākslinieks, skaidrojot, ka sākotnēji domāts - Valters pie galdiņa varētu dzert kafiju, bet nav bijusi pārliecība, vai aktieris kafiju vispār dzēris.
No ieceres par baložu barošanu konkursam iesniegtajā piedāvājumā palicis uz galdiņa nosēdināts putns. "Tikai putniem un radošai domai nepastāv robežas," filozofiski teic tēlnieks.
Tēlnieks strādā pārsvarā ar bronzu, ko uzskata par atbilstošāko materiālu mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Iecerēts, ka pieminekli atlies bronzas lietuvē Lietuvā. Mikāns uzskata, ka piedāvājumu iespējams attīstīt tālāk, dažādās vietās pilsētā izvietojot kādus priekšmetus, kurus Ēvalds Valters varētu būt atstājis, piemēram, lietussargu, cepuri, cimdus, grāmatu, tādējādi katru gadu papildinot pilsētvidi ar jauniem objektiem. Tas varētu patikt tūristiem, pauž pieminekļa autors.
Mikāns uzskata, ka par pieminekļa novietni jālemj kopā ar pilsētas arhitektiem, kas pārzina pilsētvidi un apakšzemes komunikācijas. Būtu vēlams novietot pieminekli vietā, kur uzturas daudz cilvēku, lai Ēvalds Valters nejustos vientuļš. "Garlaicīgi vienam dzert tēju," teic mākslinieks.
Mikāns neslēpj, ka ir priecīgs, ka uzvarējis konkursā. Par uzvaru uzzinājis no ziņām. Iepriekšējā konkursā par Valtera pieminekļa izveidi tēlnieks neesot piedalījies.
Oskars Mikāns absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, maģistra grādu ieguvis Tama Mākslas universitātē Tokijā, Japānā. Mikāna lielāka formāta darbi skatāmi Latvijā, Somijā un Japānā, bet mazākas formas darbi aizceļojuši pa visu pasauli.
