Ja agrāk Lielie kapi bija spožs piemērs tam, kā pati sabiedrība ļauj pazust vēstures liecībām, tad tagad cilvēki Lielajiem kapiem pievērš lielāku uzmanību, piemēram, pilsoniskās akcijās tos sakopjot. “Mēs saprotam, ka Rīga ir pilsēta, kas nepieder tikai mums, šodienas cilvēkiem, (..) bet mums ir simboliska saite ar iepriekšējo paaudžu cilvēkiem,” teica Hanovs.
Viņš gan akcentēja, ka par Lielajiem kapiem aizvien lielāku interesi izrāda tieši paši iedzīvotāji, nevis organizācijas, piemēram, baznīca, kam piederēja teritorija, kur atrodas kapi, vai partijas, kuras saka aizstāvam latviskumu.
Vienlaikus ar domubiedru un aktīvistu centieniem sakopt kapus ir augusi arī pilsoniskā sabiedrība. Tā jūt, ka vismaz diskusijās par Lielajiem kapiem pašvaldība un citas institūcijas dzird tās balsis.
Lielo kapu vārds pēdējos gados vairākkārt ir izskanējis: gan saistībā ar tā saucamo "kapu tramvaju", dažādām nelikumīgām būvniecībām un vandālisma gadījumiem, gan iespējamu īpašnieka maiņu.
