Kultūršoks

«Kultūršoks». Kāpēc izgāzies kārtējais valdības mēģinājums gūt papildu peļņu no kultūras?

Kultūršoks

«Kultūršoks» 4. decembrī. Kurš uzvarējis Kara muzeja darbinieku cīniņā pret direktori?

Kultūršoks. Kāpēc izgāzies kārtējais valdības mēģinājums gūt papildu peļņu no kultūras?

Pētnieks: Kultūras pasākumu PVN palielinātāji neizprot kultūras procesus

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai kultūras pasākumiem ir tikai viens objektīvs iemesls – budžeta vajadzība uzrādīt labākus ieņēmumus. Savukārt “viss pārējais ir demagoģija un dažādi uzskati”, kas iezīmē valsts nespēju paust skaidru attieksmi pret kultūras procesiem un tajā strādājošajiem, tā LTV raidījumā “Kultūršoks. 100g kultūras” sacīja Latvijas Kultūras akadēmijas mediju un kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš.

Kā novēroja raidījuma “Kultūršoks. 100g kultūras” komanda, problēma patiesi ir ne vien vajadzību un iespēju līmenī, bet arī kultūras un finanšu ministriju savstarpējā komunikācijā.

Kultūras ministre Dace Melbārde, kura jau iepriekš pauda šaubas par nodokļa palielināšanas efektivitāti, izteica nožēlu par to, ka nodokļu politika ne vienmēr tiek veidota, pamatojoties padziļināti veiktos pētījumos. “Šis ir tas gadījums, kad pētījumi iepriekš nav veikti”, piebilda ministre.

Savukārt Finanšu ministrijas netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare–Pilka palika pie uzskata, jānodala valsts atbalstītais kultūras grozs un komercija. Viņasprāt, ja tiek iekasēts nodoklis no ārzemju māksliniekiem, tad ar tādu pat attieksmi jāskaras vietējiem māksliniekiem. Āmare–Pilka atsaucās uz sabiedrības daļu, kas internetā pauž neizpratni par to, kāpēc, “ja par maizīti dzīvības uzturēšanai ir jāmaksā 21%, arī par “garīgo maizi” varētu maksāt 21%”.

 

Kultūrā nedarbojas biznesa likumi

Turpretī profesors Bērziņš skaidroja, ka vēl 20. gadsimta sešdesmitajos gados amerikāņu zinātnieki, attīstot kultūras ekonomikas teorijas, pierādīja - kultūras jomā nedarbojas biznesa vides likumi. “Vienalga, vai tas ir mūziklu teātris Amerikā, vai Latvijas opera, vai vēl kāds koncerts, tā izdevumi producējot ir lielāki nekā ieguvums, un ar biļetēm tos nevar nosegt. Es nerunāju par to, ka viens solists braukā apkārt un kaut kur izīrē zāli un tamlīdzīgi. Es domāju - institucionāli, un te jau par to arī  ir runa,” teica pētnieks.

Bērziņš līdzīgi cietiem jomas ekspertiem norāda uz to, ka, piemērojot PVN izklaides komercpasākumiem, rastos nevienlīdzība starp dažādiem kultūras procesa organizatoriem. Koncerts, kuru rīkotu mākslinieks pats, skatītājam izmaksātu par piektdaļu dārgāk nekā tad, ja tieši tādu pašu koncertu rīkotu pašvaldība vai valsts dibināta kultūras iestāde.

“Šiem liekuma grozījumiem doma tāda, ka mēs tagad iekasēsim nodokli par popkultūru. Te tad ir jābūt drošam, kur ir popkultūra un kur nav.

Tā kā to nevar izdarīt, tad ir iets vieglākais ceļš - ja rīkotājs valsts - tātad kultūra, ja privātie  - popkultūra. Bet, man liekas, ka tas tā gluži nestrādā,” norādīja Konkurences padomes komunikāciju nodaļas vadītāja Inita Kabanova. 

Arī festivāla “Positivus” organizātors Ģirts Majors lēsa, ka tā būtu graujoša un konkurenci iedragājoša situācija. “Man liekas, tas ir liels spļāviens sejā šiem māksliniekiem, kuri paši rīko savus koncertus,” izteicās Majors.

 

Iespēja papildināt budžetu?

Kā galvenais iemesls nodokļu likmes piemērošanai tika minēta hipotētiska iespēja budžetu papildināt ar trīs miljoniem eiro. Taču arī par to, vai ar šāda līdzekļa palīdzību iespējams  sasniegt vēlamo mērķi, skeptiski bija daudzi kultūras jomas darbinieki.

Mūziķis Ralfs Eilands stāsta, ka Spānijā, palielinot nodokļu apmēru kultūras pasākumiem, pāris mēnešu laikā koncertu apmeklējums nokritās par 30%. “Cilvēki vienkārši pārstāja iet uz koncertiem, jo nav tās naudiņas,” teic Eilands. 

“No kurienes tas vis ir izrauts, ka no mums var ņemt un ņemt?! Kas attiecas uz mūsu kolektīvu, mēs nodokļus maksājam tik cītīgi, kā neviens deputāts! Par pārējiem es nezinu, bet mēs…” sašutumu par vēlmi palielināt nodokļus kultūras pasākumiem pauda arī mūziķis Intars Busulis.

Lai gan iecere no nākamā gada palielināt nodokļus kultūras pasākumiem pagaidām uz gadu ir atlikta, kas būs pēc tam – nav zināms. Līdzīgas situācijas kultūras nozarē bijušas jau agrāk. Piemēram, 2009. gadā nodokļu paaugstināšanu no pieciem uz divdesmit vienu procentu piedzīvoja grāmatniecības nozare.

Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača atklāja, ka tas bijis “totāls šoks nozarei”, kā rezultātā apgrozījums samazinājies par 30%. “Toreiz augsta, nesaukšu vārdā, Finanšu ministrijas ierēdne pateica, ka nav vērts par to runāt - lai lasa tad, kad būšot labāki laiki Tas ir bezatbildīgi, un sekas ir traģiskas,” atzina Pugača.

Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmārs Liepiņš, kuram neizpratni raisīja jau pirms pāris mēnešiem piedzīvotais valdības mēģinājums atņemt peļņu kultūras iestādēm jeb valsts Kultūrkapitāla sabiedrībām, vērtēja, ka “tas ir jautājums par attieksmes veidošanu kaut kādā garākā perspektīvā”.

Kā vēstīts, ceturtdien, 26 novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās atlikt grozījumus likumā, kas paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā. Dienu iepriekš kultūras ministre Dace Melbārde un finanšu ministrs Jānis Reirs neformālā gaisotnē tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un panāca vienošanos līdz 2017.gadam atlikt 21% PVN piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm.

Kultūras ministrijas pētījumi par kultūra patēriņu liecina, ka no 2007.gada mājsaimniecības vidēji atvēl tikai 7% no sava kopējā budžeta kultūras pasākumiem un neizskatās, ka iedzīvotāji gatavi šos izdevumus palielināt.

Tāpat pētījumi liecina, ka, pieaugot biļešu cenām, samazinās kultūras pasākumu apmeklētāju skaits.

Savukārt 24. novembrī Saeimas Budžeta komisijas deputātus pie Saeimas nama sagaidīja vairāki desmiti mūziķu un pasākumu rīkotāju, kuri bija sapulcējušies, lai protestētu pret plānotajiem grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli".

"Latvijas Pasākumu producentu asociācijas" biedri, Latvijas mūziķi un citi pasākumu rīkotāji iepriekš pauduši iebildumus pret izmaiņām PVN likmēs.

Grozījumi, kuru stāšanās spēkā bija paredzēta ar nākamā gada 1. janvāri, noteiktu, ka ieejas maksa uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem – koncertiem, izrādēm un izstādēm – apliekama ar nodokli 21% apmērā. Šādi valsts budžetā jau nākamgad bija plānots iekasēt vairāk nekā trīs miljonus eiro.

LaPPA iepriekš norādīja, ka 2016. gadā, nosakot 21% PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā, plānotais fiskālais efekts netiks panākts, gluži pretēji – kultūras nozare kopumā piedzīvos stagnāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt