Kopumā simtgadei no valsts budžeta tika piešķirti 32 miljoni eiro piecu gadu periodam. Latvijas valsts simtgades novērtējuma konference atklāta ar simtgades svinībām veltīta šķirkļa prezentāciju Nacionālajā enciklopēdijā. Enciklopēdija ir viens no simtgades programmas lielajiem ieguvumiem. Ilgi lolots projekts, kam reālu startu spēja iedot tieši simtgades konteksts un finansējums. Tāpat kā tā bija atspēriena punkts filmu nozares attīstībai un unikālās kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" izveidei un darbībai.
Pie tam virkne simtgades iniciatīvu ir norises ar tik ļoti būtisko ilgtermiņa efektu – atzīst Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe: ""Latvijas Skolas somas" programma man liekas ārkārtīgi unikāls un vērtīgs ieguldījums kultūrizglītībā, mākslas izglītībā kopumā. Valstij, manuprāt, ir jāuzņemas atbildība arī turpmāk par to, ka skolēniem tiek šī iespēja dota. Protams, tā ir arī Nacionālās enciklopēdijas izveide, kas parāda nācijas refleksiju un pašapziņu, ka mums ir vajadzīgs šāds informatīvs resurss, kas ir tieši Latvijas būtiskām nacionālām lietām veltīts."
Piecos gados īstenotas vairāk nekā 800 iniciatīvas dažādās nozarēs gan starptautiskā, gan lokālā kontekstā. Piemēram, ļoti būtisks sasniegums bija simbolisma izstāde Parīzē un dalība Londonas grāmatu tirgū goda viesu statusā, bet, runājot par Latvijas mēroga norisēm, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela par lielu panākumu min plašo sabiedrības iesaisti.
Simtgades svinībām fonā bija arī diskusija – vai valstij ar tik daudzām sociālām problēmām ir jāiegulda tik lieli līdzekļi svinēšanā, tagad jau izvērtējot padarīto, pētniece Anda Laķe atzīst, ka
tēriņi ir bijuši ar paliekošu vērtību, jo šādas norises veido indivīdu saikni ar sabiedrību, tām ir būtiska nozīme sabiedrības saliedēšanā, sasaistes veidošanā ar valsti.
Kā skaidroja Laķe, programmai izdalāmi vairāki mērķi – iedzīvotāju informēšana par valstiskuma vēsturi un tās apziņas stiprināšana, Latvijas dabas skaistuma, kultūras daudzveidības un mantojuma komunicēšana, Latvijas cilvēku sasniegumu popularizēšana, atbildības uzņemšanās par sevi, ģimeni, kopienu un valsti akcentēšana, un citi. No veiktā pētījuma izriet, ka iedzīvotāju skaits, kas atzina programmas ietekmi dažādo mērķu kontekstos, svārstās no 20% līdz 50%. Vai varēja panākt lielāku līdzdalību – pētniece Anda Laķe atzīst, ka tas ir sarežģīts un vēl aktualizējams jautājums, kas atspoguļo Latvijas sabiedrības augsto etnisko un sociālekonomisko neviendabību.
Svētkiem tika izvēlēts līdzdalīgās pārvaldības modelis, kas nozīmē, ka savas idejas ieteikt, īstenot un iekļaut svētku programmā varēja ne tikai oficiālais organizators – valsts Kultūras ministrijas personā –, bet arī dažādas citas institūcijas, kopienas un indivīdi.
LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Baiba Tjarve norāda: "Tas ir ļoti izaicinošs modelis tādai iniciatīvai, ko mēģina īstenot valsts, un tas ir, protams, arī sarežģīti īstenojams, bet tajā pašā laikā man ir jāsaka, ka tas ļoti precīzi atspoguļoja tās sākotnējās ieceres, no pašas pirmās dienas iesaistot dažādus cilvēkus un dažādas sabiedrības grupas programmas veidošanā."
Pētījums atklāj, ka svētku veidošanā iesaistījusies vairāk nekā puse kultūras nozares pārstāvju, un tas, pēc pētnieku domām, ir unikāls fakts. Lielākā daļa iedzīvotāju bija svētku skatītāji un klausītāji, bet aptuveni trešdaļa bija arī to dalībnieki un sākotnēji iesaistījās ideju radīšanā.
"Šis varbūt, man liekas, ir tas vissarežģītākais uzdevums, ko programmas īstenotāji izvirzīja – nu, mainīt cilvēku rīcību.
Panākt to, ka viņi iziet un satiekas ar saviem kaimiņiem vai piedalās kādā sakopšanas talkā, vai koku stādīšanas pasākumā, vai savam ražotam produktam uzliek simtgades piederības zīmi un popularizē to, vai uzklāj baltu galdautu," uzsver Tjarve.
Aptuveni 80% iedzīvotāju uzskata, ka simtgades pasākumiem ir paliekoša nozīme, bet no kultūras dzīves organizatoriem 42% teic, ka simtgades programmā iesāktās iniciatīvas plāno turpināt.
Kultūras akadēmijas veiktais pētījums pilnībā tiks pabeigts un publicēts šī gada beigās, kad ar to varēs iepazīties ikviens interesents.
