Kultūras Rondo

Kultūras Rondo: Prozas lasījumi, jaunie ilustratori un grāmata "Stikla Strenči"

Kultūras Rondo

Galerijā "Māksla XO” aplūkojama Ivara Heinrihsona izstāde "Haosa teorija"

Klases kultūra Padomju Latvijā. Stāsta Iveta Ķestere

Pētniece: Padomju laika klases kultūras izpēte ļauj izprast izglītības telpu šodien

Kas ir klases kultūra un kā dažādas materiālās lietas, arī fotogrāfijas, var liecināt par propagandu un slēpto pretošanos Padomju Latvijas klases telpā, pēta Latvijas Universitātes profesore Iveta Ķestere. Viņa uzsver – propagandas izziņa ir būtiska vienmēr, kad aktuāla kritiskās domāšanas attīstība.

"Kad sākām pētījumus par padomju laika skolu, sākām ar dokumentiem, bet ātri sapratām, ka tur parādīta jābūtība – kā vajag būt. Svarīgāk – kas bija realitātē, kas notika padomju klasē, kad klases durvis aizvērās, kad klase kļuva par īpašu vietu skolēniem un skolotājiem un viņi šajā klasē sāka veidot savu kultūru," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Iveta Ķestere.

Pētījuma avoti ir atmiņas, kas atklāj emocionālo noskaņojumu. Tāpat arī autobiogrāfijas, kuras labi atklāj, kā skolas laiks ietekmējis cilvēku. It sevišķi netaisnība – tās ir emocijās, kas paliek visilgāk, pārdzīvojums, ko cilvēks nespēj aizmirst līdz sirmam vecumam.

Ķestere norāda, ka, protams, skolas vide padomju laikā bija stingri reglamentēta no ārpuses.

"Tie bija oficiālie priekšraksti, kam klasē jāatrodas, tās bija mācību grāmatas un programmas. Bet tur arī veidojās pašu skolēnu un skolotāju kultūra, kas bija saistīta ar viņu emocijām, gan kādas zīmītes rakstīja," skaidro Ķestere. Tas palīdz rekonstruēt klases kultūru.

Tāpat avots pētniecībai ir skolēnu neoficiālā kultūra. Ķestere bilst, ka

atmiņu klades ir brīnišķīgs avots, kā cilvēki redzēja klasi un skolēnus. Un vēl fotogrāfijas, kuras "lasot" var ieraudzīt dažādas nianses, kas klases telpā notika, kāda bija tās kultūra.

Pamatojot pētījuma nepieciešamību, Ķestere norāda, ka jautājums par propagandu ir aktuāls jebkurā laikā.

"Lai saprastu tās būtību, īpaši šodien, kad runājam par kritiskās domāšanās attīstību, mums Padomju Savienība ir lielisks piemērs. Tas būtu viens aspekts, kāpēc propagandas pētniecība ir svarīga," atzīst Ķestere.

 Otrs jautājums ir par autoritārismu izglītībā, kas parādās arī mūsdienās un tās ir jāprot atpazīt.

"Tiklīdz sākam saprast savu pagātni, sākam saprast, kādā izglītības telpā dzīvojam šodien," uzskata Ķestere.

Ķestere skaidro, ka portreti, kas redzami fotogrāfijās telpās, kur fotografēti skolēni, ir daļa propagandas, tajā pašā tā var būt arī slēptā pretošanās, piemēram, vietā, kur tradicionāli ir padomju valsts vadonis, ir Krišjāņa Barona portrets.

"Viņš nebija padomju varas aizliegts, bet ikviens latvietis zināja, ka Krišjānis Barons ir savējais, ka viņš bija pretojies gan rusifikācijai, gan ģermanizācijai. Viņa portretu pielikt pie sienas klasē bija zināms žests," stāsta Ķestere.

Pētījumi, kuros iesaistīta Iveta Ķestere, top Pedagoģijas zinātniskajā institūtā. Tāpat ar kolēģiem Spānijā, Katalonijā, top pētījums, kurā salīdzina vairākas Eiropas diktatūras 20. gadsimtā tieši saistībā ar vizuālajiem avotiem. Vēl Ķestere ir iesaistīta Viļņas universitātē pētījumā par jauno padomju cilvēku.

Pētniece atzīst, ka cenšas, lai pētījumos neienāktu pašas subjektīvās atmiņas par skolu, cenšas savu skolēna identitāti pakārtot pētnieka identitātei, bet tas neesot viegli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti