Kopumā ir liels to iedzīvotāju īpatsvars (93%), kuri vismaz reizi gadā dodas uz kādiem kultūras pasākumiem, bet mazs to īpatsvars, kuri pasākumus apmeklē regulāri. Samērā augsts ir arī vidējais aktivitāšu skaits - vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās 8,9 no 25 anketā iekļautajām kultūras aktivitātēm.
Kultūras patēriņā mazāk aktīvas sociāli demogrāfiskās grupas šobrīd ir 55 līdz 74 gadus veci iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, nestrādājošie, nepilsoņi, cittautieši, vīrieši, kā arī tie, kuri dzīvo vieni.
Demogrāfiskās attīstības tendences liecina, ka gados jauno iedzīvotāju auditorija kultūras jomai arvien samazināsies, jo samazināsies iedzīvotāju kopskaits, savukārt gados vecāko - būtiski palielināsies.
Personīgas līdzdalības sekmēšana ir viens no efektīviem veidiem auditorijas palielināšanai kultūrā kopumā, norāda pētījuma autori. Tie iedzīvotāji, kuri paši personīgi ir iesaistīti kādās kultūras aktivitātēs (dzied, dejo, piedalās amatierteātrī, nodarbojas ar amatniecību vai tamlīdzīgi), pēdējā gada laikā bija apmeklējuši vidēji 10,7 dažādus kultūras pasākumus, bet tie, kuri paši personīgi nav iesaistīti nekādās aktivitātēs, tikai 5,7 kultūras pasākumus.
Būtiski mainās arī informēšanas un komunikācijas stratēģijas kultūras jomā. Ja vēl pirms aptuveni desmit gadiem varēja apgalvot, ka tradicionālie masu mediji (prese, televīzija un radio) ir visefektīvākais komunikācijas kanāls, kā sasniegt maksimāli lielu sabiedrības daļu, tad pēdējo septiņu gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas - vairs nav konkrētu mediju, kas spētu vienlīdz uzrunāt visas auditorijas grupas, bez tam liela daļa auditorijas (īpaši jauniešu mērķa grupā) paši ir kļuvuši par "masu medijiem", kuru sociālajos tīklos izplatītā informācija un viedokļi būtiski ietekmē gan tuvākā sociālā loka (draugi, paziņas), gan pat personīgi nepazīstamu cilvēku ("sekotāji" sociālajos medijos) uzskatus, spriedumus un lēmumus par kultūras jomu.
Visbiežāk iedzīvotāji kultūras pasākumus apmeklē savā dzīvesvietā (81%), bet vairāk nekā puse (58%) Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi gadā dodas uz kultūras pasākumiem galvaspilsētā, kamēr tikai 43% - uz pasākumiem savā reģionā. Tas nozīmē, ka šobrīd Rīga ir būtiskākais kultūras pasākumu un aktivitāšu centrs - iedzīvotāji, kuri visbiežāk pasākumus apmeklē ārpus savas dzīvesvietas, parasti dodas uz Rīgu, nevis citu apdzīvotu vietu savā reģionā vai novadā.
Viens no pasaulē atzītiem un plaši izmantotiem paņēmieniem kultūras auditorijas paplašināšanai ir dažāda veida regulāras akcijas, norāda pētījuma veicēji. Latvijā populārākā un visplašāk apmeklētā ir Muzeju nakts akcija, kas ļauj uz tās piemēra novērtēt ilgtermiņa ietekmi uz kultūras auditoriju kopumā. Lai gan statistika uzrāda aptuveni 10% pieaugumu muzeju apmeklējumā Latvijā kopumā, nevar apgalvot, ka Muzeju nakts akcija ir būtiski ietekmējusi regulāro muzeju apmeklētāju skaita pieaugumu. Absolūtais vairākums iedzīvotāju (71%) apgalvo, ka muzejus apmeklētu arī tad, ja nenotiktu Muzeju nakts akcija, un tikai 13% ir tādu, kuri novērtē, ka neapmeklētu.
Līdzīgi pētījumi par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs Latvijā tiek īstenoti kopš 2007.gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs, kā arī analizēt iedzīvotāju attieksmju un viedokļu maiņu par kultūras jomas būtiskumu un nozīmi personīgi sev un arī valsts attīstībai kopumā.
Pētījums pilnā apjomā pieejams biedrības "Culturelab" mājaslapā.
