Kultūras Rondo

Top iestudējums “Trīs draugi” - izrāde, ar atsauci uz baletu

Kultūras Rondo

"Sinfonietta Rīga" piedāvā ielūkoties 20. gadsimta rokmūzikas aizkulisēs

Tapis pētījums par mūzikas patēriņa paradumiem Latvijā

Pētījums: 94% cilvēku Latvijā patērē mūziku. Galvenokārt tā skan kā fons

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Kantar TNS" ir veikusi pētījumu "Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi 2019".

"94% no aptaujātajiem atzinuši, ka klausās mūziku ierakstos ikdienā, galvenokārt tā ir kā fons," ar pētījumu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” iepazīstina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības vadītāja Liena Grīna.

Visvairāk cilvēki  patērē mūziku, pārvietojoties ar auto (44%). Taču mūzikas ierakstu iegādei cilvēki gadā ir gatavi tērēt maz – līdz 10 eiro, turklāt 73% aptaujāto gada laikā nav iegādājušies mūzikas ierakstus.

"Bez maksas – raksturīgs mūsu mentalitātei, ja runājam par kvalitatīvu mūziku, protams, bez maksas ne vienmēr ir labākais," vērtē Grīna. "Tas ir arī paaudžu jautājums. Jaunā paaudze izvēlas mūziku profesionāli savam gaumes līmenim un vairāk klausās fokusējoties uz to, ne tikai fonā."

Tāpat pētījuma dati liecina, ka 78% cilvēku mūziku neiegādājas.

"Ļoti svarīgs ir radio, cilvēki klausās radio, un radio ir viens top avotiem šo gadu laikā, kamēr pētām," norāda Grīna. "Ja cilvēks radio var sasniegt sev vēlamo mūziku, tā ir atbilde, kāpēc neiegādājas, var iegūt bez maksas, klausoties radio."

Grīna arī skaidro, ka arvien vairāk mūziku cilvēki patērē digitāli, gan iegādājoties, gan bez maksas pieejamo. Radio arī ir izkonkurējis "Youtube".

"Latvijā ir izteikta tendence, ka mūziku gribam bez maksas. Tas mūs atšķir no kaimiņvalstīm, Lietuva un Igaunija vairāk patērē straumēšanas servisos. Latvijā izvēlas – "Youtube"," bilst Grīna.

Domājot par mūzikas patēriņu nākotnē, Grīna vērtē, ka cilvēki pāries no standarta radio formāta uz interneta tīkliem.

"Ir liela cerība, ka mainoties paaudzēm un augot cilvēka intelekta līmenim, spēsim novērtēt mūziku kā kvalitatīvu produktu. Visticamāk, mūzika tiks patērēta vairāk digitāli, visticamāk, mūziku iegādāsies straumēšanas servisos, tā arī pasaules tendence," atzīst Grīna.

LaIPA sadarbībā ar "Kantar TNS" pētījumus par mūzikas patēriņa paradumiem Latvijā veic kopš 2015. gada pavasarī un rudenī. Pētījuma mērķis ir ilgtermiņā vērot un fiksēt iedzīvotāju ikdienas rīcību saistībā ar mūzikas patērēšanu, tāpat sekot līdzi aktuālākajām paradumu tendencēm un izmaiņām laika gaitā.

Ar pilnu pētījuma saturu var iepazīties LaIPA mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti