Arhitekts un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvis Pēteris Blūms intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt!” norāda, ka Rīgas pils ugunsgrēks iekustinājis līdz šim neizkustināmu jautājumu risināšanu. Šīs nedēļas nogalē aprit gads kopš Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks.
„Diezgan ilgu laiku bija neskaidra situācija par jautājumiem, kas ir vainīgs, par kādu naudu tiks novērsti ugunsgrēka postījumi, kas notiks ar to, kur ir jāpārprojektē. Kamēr nav noskaidrotas visas šīs pozīcijas, tikmēr ir diezgan grūti saprast, ko tad īsti darīt, jo nauda nekur nestāv tā, ka aizej un paņem divus spaiņus ar naudu, un tad, kad būs, noliec atpakaļ,” skaidro Blūms. „Ir tiešām iepriecinoši, ka pilī darbi šobrīd notiek diezgan intensīvi.”
VKPAI pārstāvis uzskata, ka ļoti nozīmīga ir arī Rīgas pils padomes atjaunošana.
„Ļoti svarīgi, ka vadīt šo padomi uzņēmās Imants Lancmanis,” uzsver Blūms, skaidrojot, ka šajā padomē cilvēki bez atalgojuma sanākuši kopā, lai spriestu par Rīgas pili kā visu kopēju vērtību, savukārt Valsts nekustamiem īpašumiem (VNĪ) ir tikai valsts deleģēta funkcija pārvaldīt Rīgas pili.
Kas tad īsti ir saimnieks, visu šo laiku bija grūti saprast. Kas tad ir tā no sirds ieinteresētā persona? Tādas nebija,” saka Blūms. Viņš uzskata, ka Rīgas pils padome veido kolektīvo viedokli, kas ir kā kompromiss gan ar Valsts kanceleju, gan VNĪ un VKPAI, gan tiem cilvēkiem, „kuriem Rīgas pils faktiski ir mūža darbs”.
„Viss ir ļoti relatīvs,” saka Blūms, atbildot uz jautājumu, vai viņš varētu piekrist Lancmaņa izteikumam, ka situācija ar Rīgas pili nav tik traģiska. „Lancmaņa kungs šajā gadījumā salīdzināja to priekšstatu, kas viņam bija izveidojies, redzot pili, kā tā deg, un pēc kāda laika esot tur un konstatējot, kādas ir tās faktiskās, neatgriezeniskās sekas, ko šis ugunsgrēks ir radījis. Es varu teikt, kas tas varēja būt daudz traģiskāk, bet tai pašā laikā zaudējumi tomēr ir ļoti smagi.”
Man ir sajūta, ka ugunsgrēks ir iekustinājis tādas līdz šim neizkustināmas lietas, kas stāvēja zem sedziņas, piesegtas,” Blūms norāda, nosaucot šīs lietas. „Ugunsdrošības jautājumi, vispārējās drošības jautājumi, darba organizācijas jautājumi, atbildības jautājumi, pils padome, par kuru saprata, ka bez šīs padomes nevar iztikt un ka tās likvidēšana bija nepareiza. Tika aktualizēts jautājums, kas notiek ar muzeju krātuvēm un kas vispār notiks tālāk, jo mēs tagad runājam tikai par prezidenta daļu, bet, kas būs ar kastelas jeb Konventa nama, pils senāko daļu?”
Jau vēstīts, ka 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
Kā ziņots, Valsts policija pagājušajā nedēļā Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, līdz ar to izmeklēšana Rīgas pils lietā ir pabeigta.
