ĪSUMĀ:
- Pēterbaznīcas atslēgas nodotas naidīgā atmosfērā, jaunajā komandā nestrādā neviens no iepriekšējās pārvaldes darbiniekiem.
- Vācu draudze Pēterbaznīcu attīsta arī kā multifunkcionālu kultūras centru.
- Pagarinātas Pēterbaznīcas darba stundas, nedēļas nogalēs Rīgas panorāmu no baznīcas torņa var vērot arī vēlās vakara stundās.
- Pusgada laikā atjaunots septiņžuburu svečturis un gandrīz pabeigts veco ērģeļu restaurācijas projekts.
- Patlaban notiek padziļināta baznīcas tehniskā stāvokļa izpēte, īpašnieki cer dievnama restaurāciju sākt 2024. gada vasarā.
- Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts ar termiņu precizēšanu nesteidzas, jo dokumentācijas sagatavošana, lai saņemtu Vācijas Bundestāga rezervētos 33 miljonus eiro dievnama rekonstrukcijai, varētu būt ļoti laikietilpīga.
Jaunie laiki Pēterbaznīcā sākas ar drāmu
Bijusī Pēterbaznīcas eksponātu uzraudze Iveta Tēraude pēc darba attiecību izbeigšanās savās gaitās izvairās iet garām vecākajam Rīgas dievnamam: "Iekšā neesmu bijusi, es nevaru pārkāpt tam, lai maksātu 9 eiro par to, lai es ieietu baznīcā, kur nostrādāju 12 gadus diendienā." Jaunie laiki Pēterbaznīcā nesākās ar kūkām un šampanieti. Pērn martā Saeima pieņēma likumu par Pēterbaznīcas atslēgu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam. Likuma īstenošana dzīvē izvērtās drāmā. "Cenšos to visu neatcerēties vairāk, nekā atcerēties. Mums palūdza no šīs ēkas aiziet trīs dienās. Tad mūs izlika ārā, mēs bijām tādā lielā šokā, izrādījās, ka daļa no mums nemaz nedrīkst vairs parādīties tur, jo mēs neesam pietiekami laipni klanījušies un pakļāvušies jauno īpašnieku prasībām," ar rūgtumu pagājušā gada jūnija notikumus atceras Iveta.
Arī LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners pārņemšanas procesu raksturo ar vārdiem "mazliet dīvains": "Es to redzu vairāk tā, ka atsevišķas amatpersonas Kultūras apvienībā vienkārši nebija gatavas sākt nodošanas procesu tad, kad tas jau bija iespējams. Tas, ka kādam likās, ka viņš grib visus tos darbus atstāt uz pašu pēdējo iespējamo dienu, tam tiešām ir vairāk emocionāli iemesli, nekā tehniski vai citā formālā veidā." Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš nenoliedz rīvēšanos pārņemšanas procesā, cīņu par kustamo mantu, kas atradās baznīcā, tostarp, mūzikas instrumentiem, krēsliem un par komunālo pakalpojumu līgumiem: "Vairākas lietas. Tur bija atteikums no siltuma piegādes, piemēram, "Rīgas siltumam" nosūtīts utt. It kā nianses, bet nu no niansēm tas process sastāv."
Rīgas domes amatpersonas no sarunas ar "Kultūršoku" par Pēterbaznīcu atteicās, ar preses dienesta starpniecību atsūtot pāris diplomātiski noformulētas rindas rakstiski: "Visi ar ēkas nodošanu saistītie darbi tika veikti un organizēti atbilstoši komisijā nolemtajam. Darbinieku atbrīvošana tika veikta, pilnībā ievērojot normatīvos noteikto kārtību un termiņus."
Vācieši ar draugu atbalstu sāk visu no nulles
Baznīcā pagājušā gada jūnijā darbu zaudēja 22 cilvēki, kuru vietā kā no baltas lapas darbu sāka jaunā komanda – lielākoties vācu draudzes locekļi. Viņus brīvprātīgi konsultē mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis: "Vecais virziens bija ne jau slikts virziens, es netaisos neko kritizēt. Šobrīd vācu draudze sāk no nulles. Un viņu apgriezieni ir jāuzņem tajā situācijā, kādā viņiem nodeva īpašumu. Un, protams, ka, pieņemot šo īpašumu, viņiem ir vīzija tāda, ka ar baznīcu kā kultūras objektu apietas Vācijā.
Šeit ir tā pieredze, kas ir nākusi klāt, ka baznīca – tā nav klerikālas kulta kalpošanas vieta, bet baznīca – tas ir multifunkcionāls kultūras centrs."
Baznīcā ir iegādātas jaunas klavieres. No jūlija dievnamā ir pārvietojamās ērģeles. Gandrīz pabeigts lielo ērģeļu rekonstrukcijas projekts, un mūzikas instruments pēc veciem dokumentiem tiks atjaunots par jau piesaistīta ziedotāja līdzekļiem. Draudzes priekšnieks Stefans Meisners stāsta, ka jau izdevies īstenot plašu kultūras programmu: "Muzikālā dzīve, protams, ir viena liela daļa. Mēs pašlaik esam arī procesā un izmēģinājuši baznīcā pedagoģijas konceptu, lai jauniem cilvēkiem – skolēniem vai bērnudārzu bērniem kaut ko vairāk stāstītu un iepazīstinātu ar Pēterbaznīcas vēsturi. Bija izstādes, literāri lasījumi, konferences, grāmatas atvēršana."
Ojārs Spārītis cer, ka jaunais baznīcas vadības modelis ar draudzes priekšnieku un viņam padotajiem tieši iesaistītajiem cilvēkiem spēs baznīcu pacelt jaunā kultūras līmenī: "Es domāju, ka šis lielais lūzums, atjaunojot vēsturisko patiesīgumu, atdodot vācu draudzei baznīcu īpašumā caur LELB struktūru, vispirms pārņemot Latvijas Ev. luteriskajai baznīcai, kura tad nodot apsaimniekošanas un īpašuma tiesības vācu draudzei, šeit es ļoti gribu cerēt uz šo renesansi. Vai tā realizēsies – to jau mēs nezinām."
Izdošanās garantija – turēšanās pie plāna
Pēterbaznīcas renesanses atslēga ir baznīcas rekonstrukcija. Jaunajiem īpašniekiem grib ticēt arī arhitekts un restaurators Pēteris Blūms. Viņš gadiem publiskajā telpā ir vērsis uzmanību uz baznīcas katastrofālo tehnisko stāvokli un kā gaismu tuneļa galā redzēja baznīcas atdošanu vāciešiem. "Viss tas, ko es uzrakstīju kā konstatētu, redzētu par baznīcas stāvokļiem, riskiem un tamlīdzīgām lietām, – es neatsakos ne no viena sava vārda, tas tā ir. Daļa lietu būs sliktākas tad, kad viņās vairāk iedziļināsies, daļa, iespējams, būs labākas. Bet tas līdzsvars būs par kaut kādiem dažiem procentiem un ne par 30 –40%, tas būs 5 –10% robežās ap faktisko stāvokli atšķirībā no vizuāli konstatētā," pieļauj Pēteris Blūms.
Arhitekts neslēpj, ka ticējis, ka, nodibinājumam saņemot atslēgas, atjaunošanas darbi sāksies nekavējoties: "Jebkuram lielam projektam, attīstībai vajadzīgs kapacitātes uzkrāšanas laiks. Saprotu, ka resursu un enerģiju jaunajiem īpašniekiem… tur nevar tā uzreiz sākt skriet, kalt baigo dzelzi un baigi darīt, jo vajadzīgs adaptācijas laiks. Tas īpašums tomēr ir milzīgs." LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš uzskata, ka ir jāturas pie sākotnējā plāna, tad viss izdosies: "Mēs jau sākumā apzinājāmies, ka viegli nebūs. Un mums, nodibinājumam kopā ar vācu draudzi nododot šo lielo namu bija skaidrs, ka būs daudz izaicinājumu. Ar dievpalīgu pamazām tiekam galā. Turoties pie plāna, tas, ko likums pieprasa, tiks izdarīts."
Jau atjaunots septiņžuburu svečturis
Iepriekšējie baznīcas atslēgu turētāji – Rīgas dome – ar dievnama atjaunošanu nesteidzās. Pēterbaznīcas lifts, tēlaini dēvēts par Rīgas slaucamo govi, nodrošināja daudzas pilsētas vajadzības. Pēc Valsts kontroles atzinuma no 2016. gada līdz 2019. gadam Pēterbaznīca guvusi gandrīz 4 miljonus eiro ieņēmumus, kuri nav iztērēti baznīcas vai citu kultūras pieminekļu uzturēšanai, bet iztērēti citu Rīgas institūciju darbībai.
Vācieši liftu, kam pagarinājuši Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsniegto ekspluatācijas atļauju, darbina vēl vairāk. Stefans Meisners ar lepnumu runā par baznīcas jauno piedāvājumu tūristiem:
"Esam paplašinājuši baznīcas darbalaiku. Esam sākuši ar jaunām tradīcijām kā nakts tornis, kas ir piedāvājums piektdienu un sestdienu vakaros redzēt Rīgu no augšas tumsā, kas iepriekš nebija iespējams."
Taču atšķirībā no iepriekšējiem saimniekiem nodibinājums ieņēmumus iegulda baznīcā. Savu majestātiskumu atguvis 16. gadsimtā darinātais 3 metrus augstais baznīcas septiņžuburu svečturis. Tam bija atlikuši vairs tikai pieci žuburi. Pēc Stefana Meisnera stāstītā – šobrīd eksperti veic padziļinātu baznīcas tehniskā stāvokļa izpēti, lai saņemtu Vācijas Bundestāga rezervētos 33 miljonus eiro pilnīgai baznīcas rekonstrukcijai: "Mēs vēlreiz gribam pārliecināties, vai šīm pozīcijām par izmaksām un citām lietām, arī būvkonjuktūras ietekme būs kaut kādas izmaiņas. Pašlaik mēs neesam atraduši lielu, jaunu problēmu, par ko iepriekš nebūtu bijusi zināšana."
Rekonstrukcija varētu sāksies nākamā gada vidū
Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts intervijā "Kultūršokam" atzīst, ka nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošana var aizņemt ļoti ilgu laiku: "Tas nebūs tā, ka es vienkārši parakstīšu un izsniegšu naudas čeku. Šī ir izsvērta un ļoti uz sadarbību vērsta pieeja. Mums ir vajadzīga visa ekspertīze un atbildība no Latvijas puses par pieminekļiem, to aizsardzību, varbūt būvniecības ekspertīze arī no Vācijas puses. Ideja ir sapulcināt labākos savas jomas ekspertus, kuri var tikt galā ar šo unikālo baznīcas atjaunošanas projektu."
Vācijas vēstnieks kā piemēru min Vāgnera zāli, kuras atjaunošanu Bundestāgs atbalsta ar 5 miljoniem eiro. Projekta sagatavošanai vajadzēja divus gadus: "Starp 5 miljoniem eiro kā daļēja finansējuma un vairāk nekā 30 miljoniem eiro, kas tagad ir iezīmēti, ir milzīga atšķirība. Tāpēc mēs runājam arī par dažādām dimensijām šajos projektos."
LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners ir ļoti optimistiski noskaņots un cer, ka eksperti jau šogad tiks galā ar izpēti un ilgi gaidītā vecā dievnama rekonstrukcija varētu sākties nākamajā gadā: "Pirmie lielie darbi varētu būt 2024. gada vasaras vidū. Ja saskaņošanas un iepirkuma procedūras process notiks bez aizķeršanās." Kristians Helts negrib pārsteigties ar konkrētu termiņu nosaukšanu: "Protams, es arī tā ceru, jo zinu, ka tagad ar to ir saistītas daudzas cerības. Es gribētu, lai visi dokumenti būtu nokārtoti.
Kā diplomāts esmu arī ierēdnis un zinu par birokrātijas cīņām. Tāpēc es esmu diezgan piesardzīgs nosaukt precīzu laika grafiku, taču mēs visi esam ieinteresēti, lai baznīcas atjaunošana sāktos pēc iespējas ātrāk."
Arhitekts Pēteris Blūms prognozē, ka gaidāmais process nebūs pārāk viegls: "Būs viss kā dzīvē. Plaisas paplašināsies. Mēs nezinām, kurā brīdī kas var notikt straujāk. Var sasniegt kritisko robežu. Kaut kas notiek ar ēkas konstrukcijām, ko mēs neredzam, – lai pārplēstu mūri, kādam ir jābūt spēkam!"
Baznīcas atjaunošana dos jaunu perspektīvu Vācijas un Latvijas attiecībām
Saeima jaunajiem saimniekiem ir devusi 10 gadus, lai īstenotu vērienīgo restaurācijas projektu, pretējā gadījumā nekustamais īpašums bez atlīdzības būs jāatdod atpakaļ valstij. Ar rūgtumu sirdīs aizgājušie bijušie darbinieki tieši tādu arī redz baznīcas nākotni. Bijusī baznīcas pārvaldes darbinieku arodbiedrības organizācijas vadītāja Iveta Tēraude nav pārliecināta par vācu draudzes spējām uzturēt baznīcu: "Es gāju šeit garām vienreiz pa Pēterbaznīcas laukumu un biju šokā – uz tā altāra, kur būrās, lai mūs ātri izdabūtu ārā, bija veci, sapuvuši āboli un miskaste tāda pati, kā tagad baznīcas priekšā."
Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis aicina sabiedrību neuztvert nodibinājumu kā nepiederīgos, kam atdots Rīgas simbols: "Es gribētu sacīt, ka Latvijas vācu draudze ir Latvijas iedzīvotāju un mūsu valstij piederīgu cilvēku draudze, un tādējādi es saprotu, ka nevajadzētu šķirot, – vai Latvijas ebreji vai Latvijas čigāni, Latvijas krievi atrodas ārpus Latvijas, viņi ir Latvijā un viņi dara un veido Latvijas kultūru."
Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts redz lielu perspektīvu vēsturiskajām saitēm, kas vieno Vāciju ar Latviju: "Neraugoties uz ļoti sarežģīto neseno vēsturi, mēs esam ceļā uz to, lai šo sajustu ne tikai kā kaimiņos esošu teritoriju, bet arī to, ka mēs piederam vienai kultūras ģimenei."
Arī arhitekts Pēteris Blūms Pēterbaznīcas atjaunošanā ar vāciešu atbalstu redz citu dimensiju: "Tas ir kaut kas cits, kas ir tik liels, kas iezīmē Otrā pasaules kara nobeigumu Rīgā. Tas ir tik liels kaut kas."
