Kultūras ziņas

«Maharadža» atklāj ciklu «Āzijas mākslas stāsti»

Kultūras ziņas

Gleznotājas Anitas Melderes dabas izjūta

Interaktīvā «Latvijas kultūras ābece»

Pēterbaznīcā skatāma ceļojošā izstāde «Latvijas kultūras alfabēts»

Rīgas Svētā Pētera baznīcā durvis vērusi ceļojošā interaktīvā izstāde visai ģimenei “Latvijas kultūras alfabēts”. Tajā galvenie elementi ir latviešu alfabēta burti, caur kuriem ļauts ieskatīties mūsu valsts kultūras vēsturē. Izstāde tapa pērn par godu Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simtgadei, un vispirms tā tika izstādīta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, vēlāk arī Latvijas Universitātē.

Rīdzinieki un pilsētas viesi, ienākot vienā no galvaspilsētas simboliskākajām celtnēm – Pēterbaznīcā, tagad varēs ielūkoties “Latvijas kultūras alfabētā”. Tā ir interaktīvā izstāde, kas ļauj iejusties klases atmosfērā un iepazīt Latvijas kultūras vēsturi.

“Izstādē ir vairāki elementi, un visi viņi ir interaktīvi apdzīvojami. Pirmkārt, esam iekārtojuši klases telpu tā, kāda viņa varēja izskatīties 1919. gadā, un tas solu dizains ir ņemts no ābeces, kura tika publicēta 1919. gadā,” skaidro izstādes idejas un tekstu autore, režisore Krista Burāne.

Mākslinieks Reinis Gailītis radījis ilustrācijas izstādē apskatāmajai “Latviešu kultūras ābecei”, kurā katrs alfabēta burts stāsta par Latvijas kultūras ainā šodien nozīmīgiem cilvēkiem un notikumiem.

“Gan alfabēta burti, gan pats izstādes iekārtojums [tapis],  iedvesmojoties gan no skolām pirms simt gadiem, gan vecajām ābecēm, tādējādi arī ilustrācijas no tā iedvesmojušās, imitējot vecās kokgrebumā gravētās ilustrācijas.

Ābecē kopā ir 33 burti, uz katru burtu trīs vārdi plus septiņas kultūras institūcijas, tā kā kopā veidotas 106 ilustrācijas,” stāsta mākslinieks.

"Latvijas kultūras alfabēts" LU Dabas mājā

“Izstāde ir veltīta septiņu Latvijas nacionālo institūciju simtgadēm un man likās ārkārtīgi svarīgi – savienot ļoti nozīmīgo pagātnes stāstu, kas faktiski ir par Latvijas kultūras nācijas dzimšanu un kultūras valodas rašanos, ar šodienu, ar to valodu, kurā mēs runājam te un tagad,” uzsver Krista Burāne. “Lai arī stāsts sākas ar simt gadu seniem notikumiem 1919. gadā, kad tiek dibināts gan Nacionālais teātris, gan arhīvs, gan opera, gan Mūzikas akadēmija un Mākslas akadēmija,

man bija svarīgi stāstīt par cilvēkiem, kuri veido šodienas Latvijas kultūru un kuri ir šīs kultūras nākamo desmit, divdesmit, trīsdesmit gadu veidotāji.”

Izstādes skanīgā klases telpa sastāv no tādām simboliskām lietām kā skolas soli, tāfele un grifele, krīts un, protams, ābece.

“Uz klases kanceles stāv lielā “Latvijas kultūras ābece”, uz kuras vāka ir zīmējums, kurš rotāja 1919. gadā izdoto ''Ābeci'', kurā, protams, bija gotiskie burti,” stāsta Burāne.

“Šeit esam mēģinājuši savienot šos 100 gadus, parādot alfabētu, kāds tas izskatījās 1919. gadā un mūsdienās. Tieši tāpat visi stāsti, kuri grāmatā tiek stāstīti, savieno šos 100 gadus. Par katru no septiņām institūcijām, kas pagājušajā gadā svin 100 gadi, ir savs šķirklis, un katru no viņām pārstāv 10-12 cilvēki vai notikumi, ar kuriem vai ar kuru dzīvēm mēs izstāstām šodienas Latvijas kultūras stāstu.”

"Latvijas kultūras alfabēts" LU Dabas mājā

Izstādes autore arī atzīmē:

“Būtiskā, interesantā lieta ir tā, ka grāmata ir ar paplašinātās realitātes iespējām.

Tas ir – mums ir šķirkļi, kuriem klāt ir “Overly” zīmīte un, savā telefonā vai planšetē lejuplādējot “Overly” aplikāciju, varam atdzīvināt attēlus, kuri ir grāmatā, un dzirdēt septiņu cilvēku, kuri pārstāv šīs institūcijas, stāstus par to, ko viņiem nozīmē darbs vai nu bibliotēkā, vai arhīvā, vai Nacionālajā teātrī.”

“Interesantākais ir redzēt, ka cilvēki darbojas ar pašu izstādi, kā pieskaras, raksta un zīmē, jo savā ziņā viņa ir diezgan interaktīva gan ar tāfeli, gan skaņām,” spriež Reinis Gailītis. “Pašam visinteresantāk likās izstādes atklāšanā Parīzē UNESCO galvenajā ēkā, kā ārzemnieki, kas ikdienā nav dzirdējuši latviešu [valodu], nav dzirdējuši tās skaņas – viņiem interesanti liekās, īpaši tās mīkstās skaņas ķ, ģ, ņ, kas latviešiem diezgan unikālas.”

Katrā solā skan kāda balss. Operas solists Aleksandrs Antoņenko, māksliniece Katrīna Neiburga, režisors Valters Sīlis – viņi katrs skaita latviešu alfabētu “A, ā, b, c, č, d …”. Ar Latvijas mūsdienu kultūras ābeces palīdzību ikviens var apgūt latviešu valodas alfabēta 33 burtus un uzzināt par vairāk nekā simt nozīmīgiem mūsdienu Latvijas kultūras darbiniekiem un kultūras dzīves procesiem.

Interaktīvā izstāde “Latvijas kultūras alfabēts” Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs skatāma līdz 9. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti