Performances festivāla «Starptelpa» dienasgrāmata: antidejas un kontrastu mākslas meistarklases

Pirmajā Rīgas Performances festivālā noslēgusies otrā diena, un uz meistarklasēm kopā ar horeogrāfi un buto dejotāju FRAUKI atskatās festivāla dalībniece Anna Vilāne.

Meistarklases kopā ar horeogrāfi un buto dejotāju FRAUKI (Caroline Lundblad) no 11. līdz 12.jūnijam norisinājās pieaugušo neformālās izglītības un mākslinieku rezidenču centrā “MĀ TELPA”. Sajūta ir dzirkstoša. Tieši tāda – izteikti dzirkstoša, jo tā vienlaikus ir gan vieglas laimes, gan smalkas, mutuļojošas un asas enerģijas pilna sajūta.

Lai arī meistarklašu otro dienu esam pavadījuši iekštelpās un varētu šķist, ka tādēļ nodarbības, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, ir bijušas mazāk dinamiskas, tieši šodien piedzīvotais raisījis manī izteiktu sajūsmu. Sajūsmu par ķermeņiem, kas kustas tik brīvi un nepiespiesti, nevērtējot un nekritizējot, radot iespaidu, ka tie pildīti ar kādu varenu un senu spēku, kas tikai gaida iespēju izlauzties brīvībā un pārpludināt telpu, tomēr ir gana jūtīgs un trausls un nealkst ārkārtēju uzmanību.

Apbrīnojami, ka vien divu dienu laikā meistarklases dalībnieki ir paspējuši tik ļoti atraisīties un tik pamatīgi ļauties buto vilkmei. Tēli, kas rodas, mutuļo un top manu acu priekšā, ir neparasti spēcīgi un valdzinoši. Ir jūtams, ka dalībnieki patiesi izbauda procesu un iekšējo ainavu izpētes ceļu.

Šoreiz nodarbība sākas lēnām un tās pirmā daļa tiek veltīta padziļinātai un saudzīgai kustību veidojošo ķermeņa daļu iepazīšanai un iesildīšanai. Ar dažādu uzdevumu palīdzību viens otram izkustinām roku locītavas, atslābinām kakla muskuļus, izpētām vēdera preses radītās ķermeņa saraušanās un izplešanās kustības, izstaipām lāpstiņas saturošos muskuļus un plecus. Lai pastiprinātu kustību izpildi, tā tiek pavadīta ar noteiktiem skaņas signāliem, piemēram, guec, gi-gi-gi, šu-šu-šu-šu-šu, ziiiiiiiiiiiiing un citiem, kam iedvesma rasta japāņu valodā.

Vienlaikus FRAUKE norāda arī uz elpas nozīmību kustības kontekstā, kas – kā alternatīva muskuļu spēkam – palīdz radīt kustības intensitāti un spriedzi. Māksliniece aicina pievērsties savas elpas un elpošanā iesaistīto muskuļu izpētei. Noguļamies uz muguras, saliecam ceļus un, turot plaukstas uz vēdera, elpojam kā bariņš tikko izdīgušu ceļgalu kalnu.

Otrā meistarklases daļa ir intensīvāka – iesildāmies, atkārtojam buto sejas vaibstu “maskas” un ķeramies pie dažādu kustību tēlu izpētes.

Izdzīvojam tādus tēlus kā gļotas, mieta pārtapšana bērzā, elektrība, ēna.

Katram tēlam māksliniece sniedz nelielu prezentāciju/performanci no savas puses un pēc tam tajā aicināti iejusties arī dalībnieki. Apbrīnoju, cik viegli māksliniece pārslēdzas no viena tēla uz otru. Pati FRAUKE stāsta, ka tieši “tumsa” ir tēls, pie kura viņa atgriežas atkal un atkal, jo tajā ir iespējams iet dziļi un kā tēls tā joprojām ir vēl neizpētītu resursu pilna.

FRAUKES vadītā meistarklase noslēdzas ar improvizētām dalībnieku performancēm, kurās izmantojam šajās dienās apgūtos buto tēlus. Tiekam sadalīti trīs grupās un, kamēr viena grupa performē, pārējie var vērot grupas biedru radīto kustību un tēlu ainavu.

No roku meža aug koku lapotnes, izslīd garas un mainīgas ēnas, sper zibeņi un gandrīz vai fiziski jūtama gļotu visuresošā klātbūtne. Kāds piesardzīgi un gluži kā ar sūkli uz savas ādas jūtīgi tver apkārtējās norises, cits, pilns spēka un cīņas, plaši atvēries, lai mestos uzbrukumā.

Ir jūtama dalībnieku sajūsma par ļaušanos buto mākslas spēkam, par pašu doto atļauju sev būt patiesiem, necenzētiem un ļoti, ļoti dzīviem.

Uz to nevar noraudzīties vienaldzīgi.

Rezumējot, buto dejā svarīga ir gan specifiskā gaita, gan sapludinātais skatiens, kas it kā laiž pasauli sev cauri, nekam nepieķeroties, gan sejas “maskas”, gan tēli, caur kuriem izpaužas ķermeņa intuitīvās, zemapziņā noglabātās kustības.

Tā ir kontrastu māksla, antideja, izmainītas apziņas plūsma un izaicinājums vispārpieņemtajam, deja, kas cēlusies no dubļiem, turklāt ir pilna poēzijas. Buto pievilina sev tos, kas ir gana drosmīgi, lai būtu neglīti. Gana drosmīgi, lai izkāptu no komforta zonas. Tos, kuri gatavi atvērties nezināmajam un pieredzēt sevi pavisam citā kvalitātē. Satikties ar savu tumsu, pieņemt to un rast tajā vērtību.

Manuprāt, šī bija ļoti bagātinoša, turklāt unikāla iespēja pieredzēt talantīga un pieredzējuša starptautiska buto mākslinieka meistarklases tepat Latvijā, iepazīstot un uz savas ādas un savā ādā pieredzot buto dejas daudzveidību.

Un buto deja ir tikai viens no performances mākslā izmantotajiem izpausmes veidiem. Ar nepacietību gaidu Rīgas performances festivāla “Starptelpa” nedēļas nogali, kad visdažādākā veida performances piedāvās gan latviešu, gan ārzemju mākslinieki, ļaujot iepazīt performances mākslu visā tās krāšņumā. Turklāt noteikti nedrīkst palaist garām iespēju pieredzēt buto deju Latvijas performances mākslu grupas “Ideagnōsis” sniegumā festivāla atklāšanas performancē “Lāčuvīrs”!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti