Krītot atbrīvoties
Bez vainas nogulēju svētdienas dievkalpojumu un devos uz noslēdzošo Starptelpas festivāla dienu. Performance tomēr ir garīga prakse, vismaz man un vēl dažiem, piemēram, Agnesei Krivadei, kura burvīgi aprakstīja līdzību starp performēšanas procesu un meditācija praksi, kurā ir sava disciplīna, ir sava mantra un rāmis, kurā notiek ļaušanās un uzticēšanās pašam procesam un uzstādījumam.
Tas liek domāt arī par festivāla tēmu “Kontroles fenomens” un pirmo vakar redzēto performanci “Control without control” jeb “Kontrole bez kontroles”, kur Beatrise Danosa pētīja šo paradoksālo situāciju. Izmantojot īpašu, pie griestiem piekārtu lenti, viņa cīnījās, krita, lidoja un atbrīvojās. Nedaudz zinot Beatrises stāstu un pašai esot tādam kā kontroles frīkam, šī performance bija tik patiesa, īsta un dzīva, un no tās staroja spēks un enerģija, labāk par rīta kafijas tasi vai macha tēju.
Guļošai noskaņai
Miegs gan vienalga nāca pēc pāris ļoti intensīvi un arī baudpilni pavadītām nedēļām, gatavojoties savai performancei, performējot sestdien un piedaloties Larisas Bauges meistarklasē piektdien. Ketijas Ritenieces performance “Hipersomnija”, kas runāja visai tiešā veidā - stāstot par savām personīgajām attiecībām ar miegu caur austiņām manā telefonā un cilvēkiem lasot citātus no viņas atlasītām grāmatām, kas kaut kādā veidā piemin miegu, kamēr Ketija guļ gultā un varbūt pat noguļ savu performanci, bija tematiski ārkārtīgi piemērota manam svētdienas stāvoklim.
Dabiskas takas un atslābinošas tējas
Kad performances daudzums ķermenī sāka sasniegt toksiskuma līmeni, devos uz Mingailes Kolas radīto vidi. Pirmais, kas pārņem, ir bērzu žūstošā smarža, ko var just jau, ejot augšā pa nelielām kāpnēm. Novelku sandales un čāpoju pāri Mingailes radītajām koka zariņu, čiekuru un smilšu takām. Visapkārt ir salikti dažādi augi un nezāles, un, kamēr es guļu paparžu gultā, Mingaile uztaisa tējas kokteili, kas sastāv no mates, jo tā palīdz muskuļu sāpēm un dod enerģiju, kā arī atslābinošām zāļu tējiņām. Veldze. Performance, kas ir kā melnais punkts baltajā jan pusītē jeb performance, kas atveldzē no performances, vienlaikus joprojām paliekot daļa no šī performances festivāla. Pēc visām piedzīvotajām intensitātēm šī patiesi bija ārkārtīgi dziedinoša un tajā pat laikā vienkārša, šī vārda vispozitīvākajā nozīmē, pieredze.
Bezvadu garīgums
Nemaz nav jāiet uz baznīcu, lai sadzirdētu garīguma balsi un sastaptos ar Jaunavas Marijas iemiesojumu. Barbara Kova no Vācijas, tērpusies melni pūkainā plīvurā ar CD nimba vietā, mikročipu grimu un kailām, pie vadiņiem pieslēgtām krūtīm, savā viedtālrunī ierakstīja un pēc tam dažādās vietās translēja gara gaismas vārdus, kurus ierunāja cilvēki dažādās valodās un kurus Barbara caur savu viedtālruni varēja atkal uztvert, atrodoties attiecīgajās vietās, jo mums ar garu un garīgumu taču ir bezvadu savienojums.
Poētisks noslēgums
Performances festivāls zīmīgi noslēdzās ar Sarmītes Kalniņas performanci “Passage” jeb "Gājums", kur Sarmīte pa sarkanu dzīves ceļu, kas “ne vienmēr ir viegls”, aizgāja līdz savam sākumam, līdz bērnam. Viņas poētiskā estētika un dzīves pieredzes dziļums, kā arī Sarmītes klātbūtne, radīja patiesi spēcīgu pieredzi un vietu pašrefleksijai. Visas beigas ir arī jauns sākums. Šis otrais Starptautiskais Rīgas performances mākslas festivāls ''Starptelpa” ir noslēdzies, bet nākamgad jau būs nākamais.
