Sabiedrībā sašutumu izraisījušo ideju par PVN piemērošanu ieejas biļetēm kultūras pasākumos trešdien pie prezidenta bija ieradušies apspriest Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (''Vienotība''), kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), kā arī finanšu ministrs.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja ņemt vērā, ka piedāvātajiem grozījumiem var būt būtiska ietekme uz kultūras pasākumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudzos gadījumos šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir augstā biļešu dārdzība, it īpaši lauku reģionos. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka rosinātās izmaiņas šobrīd ir nepietiekami izdiskutētas kultūras nozarē, turklāt nav izsvērta arī grozījumu iespējamā ietekme. "Piedāvātais regulējums var ne tikai ierobežot konkurenci kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, bet arī mazināt iedzīvotāju iespējas apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus," norādīja Valsts prezidents.
Amatpersonas pēc tikšanās paskaidroja, ka nākamā gada laikā tiks meklēti juridiski risinājumi, lai varētu piemērot PVN ieejas biļetēm tādiem kultūras pasākumiem, kuru rīkotāji ir no citām valstīm. Tādējādi plānots aizsargāt vietējos kultūras un izklaides nozarē strādājošos uzņēmumus.
"Mēs respektējam kultūras nozares viedokli un aktivitāti [šajā jautājumā]," sacīja Melbārde.
"Šobrīd atliekam PVN piemērošanu kultūras pasākumiem. Meklēsim kopā ar kultūras ministri, Saeimas Budžeta komisiju un nozari risinājumus, kā mēs varam pasargāt mūsu [kultūras] industriju un iekasēt nodokli no starptautiskiem kultūras pasākumu sniedzējiem, kas Latvijā ir lielā skaitā, tostarp no Krievijas un citām valstīm," piebilda finanšu ministrs.
Šadurskis savukārt uzsvēra, ka galvenais būtu juridiski korekti atšķirt Latvijas nacionālās intereses no starptautiskā biznesa, no kura šobrīd valsts faktiski negūst nekādu labumu, bet kas izmanto Latvijas kultūras infrastruktūru.
Jau vēstīts, ka kultūras ministre LTV "Rīta panorāmā" 25.novembrī pauda šaubas par nodokļa palielināšanas efektivitāti, jo ministrijas pētījumi liecina, ka cilvēki nesteidz vairāk apmeklēt kultūras pasākumus un dara to vēl mazāk, ja pieaug biļešu cenas.
Ministrijas pētījumi par kultūra patēriņu liecina, ka no 2007.gada mājsaimniecības vidēji atvēl tikai 7% no sava kopējā budžeta kultūras pasākumiem un neizskatās, ka iedzīvotāji gatavi šos izdevumus palielināt.
Tāpat pētījumi liecina, ka, pieaugot biļešu cenām, samazinās kultūras pasākumu apmeklētāju skaits.
Grozījumi, kuru stāšanās spēkā bija paredzēta ar nākamā gada 1. janvāri, noteiktu, ka ieejas maksa uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem – koncertiem, izrādēm un izstādēm – apliekama ar nodokli 21% apmērā. Šādi valsts budžetā jau nākamgad bija plānots iekasēt vairāk nekā trīs miljonus eiro.
LaPPA iepriekš norādīja, ka 2016. gadā, nosakot 21% PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā, plānotais fiskālais efekts netiks panākts, gluži pretēji – kultūras nozare kopumā piedzīvos stagnāciju.
