LTV "Kultūras ziņu" rīcībā nonākusi informācija, ka no 11 LAS atlasītajām Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālajām vietām turpmākai analīzei ir izvirzītas sešas – AB dambis, Andrejsala (Andrejostas iela 17), Elizabetes iela 2 un Kronvalda bulvāris 6, parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu, kā arī Rīgas Kongresu nams.
LAS Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu atlases komisija pirms lēmuma pieņemšanas aicināja Rīgas domi skaidrot Kongresu nama statusu un līdz šim publiski zināmos pārbūves plānus, saņemot atbildi, ka Rīgas dome ir gatava veikt sarunas ar Kultūras ministriju, lai vienotos par sadarbības modeli, ja Rīgas Kongresu nama teritorija tiktu izvēlēta kā koncertzālei piemērotākā novietne. Vēstulē LAS tika informēta, ka
būvniecības iepirkuma process ir apturēts uz trīs mēnešiem, gaidot, kāds lēmums tiks pieņemts par Kongresu namu kā potenciālo koncertzāles vietu.
LAS Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu atlases komisijas ieskatā Rīgas Kongresu nama un tam piegulošās teritorijas ar pazemes autostāvvietu novietne pēc vairākiem kritērijiem (atrašanās vieta Rīgas vēsturiskajā centrā, pieejamība un sabiedriskā transporta tuvums, kultūras infrastruktūras konteksts, klātesošais Kronvalda parks un publiskās ārtelpas kvalitāte kopumā) ir vērtējama pozitīvi. Tomēr komisija neatkāpjas no sava sākotnējā vērtējuma, ka Kongresu nama zemesgabala (ar pazemes autostāvietu) kopplatība (1,6 ha) neatbilst iepriekš uzstādītajam kritērijam par 2 ha kā minimālo platību. Piedāvātajā novietnē atrodas funkcionējoša apbūve, un tā ir pašvaldībai piederīgās juridiskās personas pamatkapitālā. Līdz ar to
Komisija uzskata, ka koncertzāles īstenošana piedāvātajā novietnē saistīta ar virkni kompromisiem.
Komisija vērš uzmanību, ka visoptimālākais risinājums būtu jauna apjoma būvniecība, lai pilnvērtīgi atrisinātu visas nepieciešamās koncertzāles funkcijas un akustisko kvalitāti, kā arī veidotu kultūrtelpai atbilstošu koncertzāles koptēlu.
“Komisija ir ņēmusi vērā Rīgas domes nepastarpinātu ieinteresētību iesaistīties Nacionālās koncertzāles veidošanas procesā, kā arī vēstulēs sniegto informāciju, ka,
ja Rīgas Kongresu nams tiks apstiprināts kā vieta, kur attīstīt koncertzāli, tas tiks nodots Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pārējo Kultūras ministrijas nominēto rezidējošo mākslinieku kolektīvu rīcībā,
attiecīgi nododot šīm organizācijām tiesības pilnībā lemt par ēkas pārvaldību un koncertdzīves organizāciju. Būtisks fakts ir arī tas, ka Rīgas dome šobrīd ir apturējusi projektu un būvniecības iepirkuma procesu uz trīs mēnešiem, līdz lēmumam par Kongresu namu kā potenciālo Koncertzāles vietu,” stāsta LAS prezidents Juris Poga.
“Kultūras ministrija augstu novērtē Latvijas Arhitektu savienības līdz šim paveikto, atsaucoties manam aicinājumam nākt klajā ar arhitektu kopienu vienojošo nostāju nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā jautājumā. Kultūras ministrija pieņem zināšanai Rīgas domes vēršanos LAS un pausto pozīciju, gatavību deleģēt Rīgas pilsētas pārstāvi dalībai fokusgrupas diskusijā, kas notiek koncertzāles novietņu izpētes ietvaros, kā arī esam aicinājuši turpināt LAS aizsākto procesu pēc līdzšinējiem sadarbības principiem, veicot neatkarīgu novietņu vērtēšanas procesu, balstoties uz pašu izvirzītajiem kritērijiem. Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju, bijām vienisprātis, ka ir nepieciešama laba sadarbība starp KM un Rīgas domi galvaspilsētā esošo un topošo nacionālas nozīmes kultūras būvju kontekstā,” akcentēja Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
“Rīgas domes vadība vēlas un tai ir iespējas aktīvi iesaistīties akustiskās koncertzāles izveides procesā – šis ir svarīgs projekts arī Latvijas galvaspilsētas pašvaldībai. Rīgas dome bija piedāvājusi Latvijas Arhitektu savienībai vēlreiz izvērtēt Rīgas Kongresu nama piemērotību Nacionālās koncertzāles izvietošanai, tāpēc esmu gandarīts par LAS pozitīvo lēmumu. Ja Kongresu namu apstiprinās kā vietu, kur attīstīt Nacionālo koncertzāli, tad Rīgas dome un Kultūras ministrija vienosies par atbilstošāko sadarbības modeli,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (''Par!/Progresīvie'').
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.
LAS jau veikusi Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu analīzes pirmo posmu, atlasot 11 novietnes tālākai padziļinātai analīzei. Koncertzāles potenciālo novietņu izvērtējumam būtu jābūt gatavam 2021. gada maijā.
