Labrīt

Eiropas nedēļas apskats ar Gintu Amoliņu

Labrīt

Lielais mitrums ietekmēs arī kartupeļu ražas

Pēc 42 gadu prombūtnes brīvības simbols “Latgales Māra” atgriežas savā vietā

Pēc 42 gadu prombūtnes brīvības simbols Latgales Māra atgriežas savā vietā

Latgales un visas Latvijas brīvības simbols tautā saukts par “Latgales Māru” celts par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem, divreiz padomju varas gāzts savā vietā piemineklis atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Šodien noslēdzošais stāsts - pieminekļa atgriešanās Rēzeknē.

Līdz ar nacionālo atmodu pagājušā gadsimta 80. gadu beigās dzima ideja par Latgales Māras atjaunošanu. Laikrakstā “Cīņā” lasāms - 1989. gada martā Latvijas PSR Ministru Padome akceptē pieminekļa kā Latgales vienotības simbola ar pārējiem Latvijas novadiem atjaunošanu. Tā laika politiskā gaisotne neļauj to saukt par Latgales atbrīvošanas pieminekli. Atjaunošanā iesaistītie cilvēki neatminas pretestību, tieši pretēji, bijis liels sabiedrības atbalsts.

Sākas aktīva 1950. gadā nogāztā pieminekļa meklēšana. Bet bez pēdām, atceras mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, kurš bija viens no iniciatoriem pieminekļa atjaunošanai:

“Brauce ekstrasensi, kotrs ruoda sovu vītu. Tys vyss ni ar kū nasabeidzēs. Tod jau vieļuok vīns gūda cylvāks, jis beja kaidreiz struoduojs čekā, jis soka – tu nakavej laiku i nameklej, jū aizvede. Jis tū zynuoje nu drūši olūtim.”

Latgales Māru nolemj veidot no jauna. Pieminekļa tēlnieks Kārlis Jansons bija devies mūžībā, un šo uzdevumu uztic viņa dēlam - arī tēlniekam - Andrejam Jansonam un tēlniekam Indulim Folkmanim.

Jansonu dzimtas īpašumā bija saglabājušās liecības no pirmā pieminekļa tapšanas, tās ļāva pieminekli izveidot maksimāli pietuvinātu 1939. gadā uzstādītajam.

Raisījās arī diskusija par to, kur atjaunoto pieminekli likt, jo kādreizējās Latgales Māras vietā tolaik atradās Ļeņins. Izskanēja dažādi varianti. Jautājums atrisinājās pēc 1991. gada augusta puča, kad Ļeņina pieminekli demontēja.

Ļeņina pieminekļa demontāža Rēzeknē 1991.gada 27. augustā

Finansējums pieminekļa izveidei nāca gan no Ministru Padomes, gan tika vākti ziedojumi, pieminekļa tapšanu atbalstīja arī katoļu baznīca. Politiskajās jukās naudai mainījās vērtība, un pieminekļa atjaunotājiem bija jāsakaras ar grūtībām, atminas Osvalds Zvejsalnieks: ”Nabeja naudys, nabeja benzyna, krysts beja atvasts, atlīts nu Pēterburgys. Beja vīnuošonuos ar kardinalu Pujatu, ka Bazneica apzelteis. Jis koč kai juodaboj iz bazneicu, ar vilcīni atvedu. Jis beja sateits papeirā, bet viejs nūplēse papeiru. Smogs, daguoje likt puor placu i īt iz kūreju.”

Pieminekļa “Vienoti Latvijai” uzstādīšanas darbi 1992.gada augustā

Līdz mūsdienām nav izdevies noskaidrot, kur palika pēckara gados nogāztais piemineklis, bet atjaunotajā brīvības simbolā ir ielikts mazs gabaliņš zudušā oriģināla. To vairākus gadu desmitus bija glabājusi kāda rēzekniete.

Ar viņu, veidojot filmu “Latgales Māras ceļš”, savulaik tikās režisors Voldemārs Ivdris: “Epizode par Ludmilu Saharevu, kas byudama krīvu sīvīte, kai jei 8. klasis školneica byudama, tod kod Māru jau ūtrū reizi nūguoze. Kai jei beja atguojuse pi pīminekļa. I jei soka, es atrodu tū gabaleņu ar bronzys nūteciejumim. Jei tū gabaleņu 42 godi globuoje lādeitē.”

Latgalieši Māras atgriešanos ļoti gaidīja, tā simbolizēja sākumu jaunai un labākai dzīvei. “Kod vedem jū nu Igaunejis, nu Tallinys atlītu, ceļa moluos daudzi stuovēje i gaideja. Pi Viļānim pat ar bazneicys karūgim, dzīduoje,” atmiņās dalās Osvalds Zvejsalnieks.

Kārļa Jansona un Induļa Folkmaņa kopdarbu - pieminekli “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māru, kā to iesaukusi tauta -, svinīgi atklāja 1992. gada 13. augustā. Tajā pašā vietā, Atbrīvošanas alejas viducī, kur piemineklis atradās sākotnēji. Tas notika Pasaules latgaliešu konferences ietvaros. Klāt bija valsts augstākās amatpersonas, dažādu konfesiju garīdznieki. Pēc pieminekļa  atklāšanas notika svinīga svētceļnieku izvadīšana uz Aglonu.

Atklāšanas pasākums pulcēja tūkstošiem cilvēku, tas bija emociju, gaišu Latgales un Latvijas nākotnes cerību pilns brīdis.

Visi Latgales Mārai veltītie Latvijas Radio rubrikas raksti lasāmi šeit.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt