LMB Gada balvas pasniegšanas ceremonija šogad bija personīgāka, jo žūrijas pārstāvji devās pie katra no uzvarētājiem, lai tos sveiktu klātienē.
Kā norāda Latvijas Muzeju biedrībā, šī gada balvas ieguvējus raksturo profesionalitāte, ilgtspēja, radošums, starpdisciplinaritāte, kā arī sabiedrības iesaiste. “Uzvarētāju paveiktais ir plašāks par muzeju nozares robežām un ir būtisks ieguldījums visas Latvijas sabiedrības labā,” norāda LMB.
Kopumā balvas pieteikumiem šogad tika saņemts 51 pieteikums 5 nominācijās: "Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā", "Izglītojošs projekts muzejā", "Gada izstāde", "Gada ekspozīcija" un "Gada publikācija".
LMB Gada balvas uzvarētāji
Balvu kategorijā “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā” ieguva Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par Mārtena de Fosa skolas (Marteen de Vos, 1532-1603) gleznas “Žēlsirdības alegorija” izpēti un restaurāciju.
Žūrijas projektu komentēja: “Sarežģīts un laikietilpīgs restaurācijas process, kas apliecina augstu muzeja speciālistu kompetenci daudzpusīgā izpētes un praktiskā restaurācijas darbā. Latvijas mērogam vērienīgs un starptautiski nozīmīgs veikums.”
Balvu kategorijā “Izglītojošs projekts muzejā” saņēma Memoriālo muzeju apvienība un Raiņa un Aspazijas māja par Vikas Ekstas izstādi-darbnīcu “Emodži dzeja”.
“Izglītojošā programma “Emodži dzeja” ideālās proporcijās apvieno labākos muzejpedagoģijas parametrus – muzeja krājuma izmantošanu, mērķauditorijas interešu un domāšanas veida pazīšanu, iekļaušanos formālās izglītības ietvarā, starpdisciplināru sadarbību, precīzu metodiku un brīvu, radošu pieeju. Izcils novērtējums jaunizveidotajai metodei ir literatūras skolotāju vēlēšanās izmantot to ikdienas mācību darbā skolās,” norādīja žūrija.
Atzinību šajā kategorijā saņēma pētniecības centrs un muzejs “Latvieši pasaulē” par izglītojošo programmu “Bēgļu gaitas”.
Žūrija par programmu teica: “Nodrošināt skatītāja lomu izstādes apmeklētājam nav nekas unikāls, bet piedāvāt līdzpārdzīvojumu un iejušanos kāda konkrēta cilvēka situācijā, ir izcils paraugs citiem, kā veidot izziņas procesu muzejā. Es redzu – es aizmirstu, es piedalos – es atceros.”
Balvu kategorijā “Gada izstāde” ieguva Imanta Ziedoņa muzeja ceļojošā kinoizstāde “Izgaismot Latviju”.
“Radoši un muzeja misijai atbilstoši veidota izstādes koncepcija: izstādes tapšana un pašas izstādes dzīve kā ceļš, ceļojums visos tās attīstības un darbības posmos. Izmantojot līdzdalības metodi, iesaistīts ievērojams skaits Latvijas pašvaldību un iedzīvotāju. Kopiena un kopienas iesaistīšana ir tas, kas veido patiesi nozīmīgus un atmiņā paliekošus notikumus,” uzsvēra žūrija.
Kategorijā “Gada ekspozīcija” žūrija šogad lēmusi piešķirt balvu tikai otrās vietas ieguvējam, nevis pirmās, skaidrojot, ka “šogad ir radusies netipiska situācija, kurā, vērtējot septiņus šīs nominācijas pieteikumus, žūrijas komisija tomēr nespēja vienoties par pirmās vietas ieguvēju. Galvenais žūrijas arguments, ka, lai arī iesniegtie projektu pieteikumi bija ļoti labi, trūka novitātes un pārsteiguma līdz izcilībai. Ja bija novitāte, nebija ilgtspējas, ja bija ilgtspējas, nebija patiesas sabiedrības iesaistes.”
Tādēļ LMB Gada balvas žūrijas komisija lēma piešķirt tikai otro vietu nominācijā “Gada ekspozīcija”, un to saņēma Olaines vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Laboratorija”.
Žūrijas ekspozīciju komentēja: “Veiksmīgs vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un komunicēšanas piemērs: kvalitatīvs profesionāļu darbs, kas veido pozitīvu Olaines publisko tēlu un ceļ vietējās kopienas pašapziņu, izmantojot mūsdienīgu, uz karjeras izglītības vērstu piedāvājumu bērnu un jauniešu auditorijai.”
Kategorijā “Gada publikācija” balvu saņēma Turaidas muzejrezervāts par publikāciju “Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija. Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi”.
“Sarežģīts vēsturisks avots ir pārtapis par izcilu un profesionālu dokumentu publikāciju, kas izdota augstā kvalitātē. Vērtīgs pētnieciskais pienesums Latvijas vēsturei, ar kuru varam lepoties. Jāuzsver arī būtiska pievienotā vērtība – lietotājam ērta digitālā versija,” norādīja žūrija.
Ik gadu žūrijas komisijai ir iespēja izcelt kādu projektu, kura sniegumu ir vērts izcelt ārpus nomināciju robežām, pasniedzot LMB balvu “Pamanīts!”.
To šogad saņēma Krāslavas vēstures un mākslas muzejs par atklāto krājumu “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums”.
Žūrijas balvas piešķiršanu pamatoja: “Pārliecinoši realizēts projekts ierobežota budžeta apstākļos. Plašākai sabiedrībai līdz šim neredzētais muzeja krājums tagad ir pieejams, pārskatāms un tiek uzglabāts drošos apstākļos. Vērtīgs ieguldījums nacionālo vērtību saglabāšanā, no kura ieguvējs ir ikviens no mums."
2018. gadā izveidotās Mērijas Grīnbergas balvas mērķis ir izcelt un godināt muzeju nozares profesionāļus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un pieejamībā. Pirmo Mērijas Grīnbergas balvu saņēma Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
LMB pārstāvji informē, ka LMB un Gada balvas žūrijas komisija pateicas visiem trim balvas pretendentiem, bet diemžēl viņu kandidatūra neatbilda Mērijas Grīnbergas balvas kritērijiem, tādēļ žūrijas komisija, balstoties nolikumā, šogad ir izlēmusi balvu nepiešķirt.
Par LMB Gada balvu
Gada balvas izvērtēšana noritēja konkursa kārtībā, un 2020. gadā tika izveidots arī jauns žūrijas komisijas sastāvs, ko veidoja viens pārstāvis no LMB valdes – tās priekšsēdētāja Zane Grīnvalde – un četri pieaicinātie komisijas locekļi, kuri izvēlēti atbilstoši konkrētām profesionālajām jomām: dr. hist. Jānis Šiliņš, grafiskā dizainere Tatjana Raičiņeca, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāja Inga Surgunte, un RA.DU zināšanu pārneses kustības aizsācēja, pilsonisko sabiedrības procesu eksperte un aktīviste Rasma Pīpiķe.
LMB Gada balva tiek pasniegta kopš 2009.gada. Tā ir ikgadējs muzeju nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos muzejiskos sasniegumus, veidot muzeju darba pozitīvu rezonansi sabiedrībā un veicināt labo praksi, lai nodrošinātu muzeju nozares ilgtspējīgu attīstību.
LMB Gada balva 2020 tiek organizēta un pasniegta, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam.
