Jāņa Lūsēna un Kārļa Vērdiņa mūzikls visai ģimenei "Zvaigznes bērns" bija viens no projektiem, kas guva atbalstu pirmajā mērķprogrammas konkursā pirms diviem gadiem un kas šī gada sākumā piedzīvoja pirmizrādi.
Konkursā var piedalīties vienīgi nevalstiskā sektora projekti, un mūzikls "Zvaigznes bērns" ir "Izklaides producentu grupas 7" veikums.
Kopumā pirmajam konkursam iesniedza vairāk nekā 20 projektu, no kuriem tika atbalstīti un īstenoti seši, kas pārstāvēja ļoti plašu muzikālā žanra spektru. Divi no iestudējumiem saņēma arī "Spēlmaņu nakts" balvas, un tā bija muzikāli dokumentālā izrāde "Mans draugs ebrejs" Rēzeknes teātrī "Joriks" un laikmetīgā kameropera "Tagadne", kam bija pirmizrāde "Hanzas peronā". Abus darbus žūrija atzina gan par ļoti profesionāliem, gan neikdienišķiem un spilgtiem notikumiem.
Tikko noslēdzies mērķprogrammas otrais konkurss, un arī tas sola atkal jaunus apvāršņus mūsu mūzikas teātra laukā – atzīst ekspertu komisijas vadītājs Orests Silabriedis.
"Vienmēr būs jautājums, kas tad īsti ir muzikālais teātris un kā to nošķirt no teātra vienkārši ar dziesmām un muzicēšanu. Es gribētu teikt, ka tādas ļoti izteiktas robežas nav, un mēs arī šajā konkursā mēģinājām pieiet ļoti elastīgi un pēc būtības. Tātad, vai projekts ir pietiekami profesionāli izstrādāts, vai tas ir daudzsološs un vai tas var ienest Latvijas kultūras ainavā kaut ko tādu, par ko mēs pēc tam varētu teikt, ka tas ir nozīmīgs notikums," skaidro Orests Silabriedis.
Otrajā konkursā atbalstu guva pieci projekti – to vidū ir arī tīra žanra paraugi, piemēram, baroka opera – Žana Batista Lullī "Akīds un Galateja", ko īstenos Māris Kupčs ar domubiedriem, 19. gadsimta opera "Polifēms", ko mūsdienīgi inscenēs operstudija "Figaro", kā arī mūzikls "Eņģeļu balsis", ko veidos "Producentu apvienība 7", bet šiem darbiem līdzās taps arī divi neparastāka žanra iestudējumi.
"Piemēram, šoreiz mēs atbalstījām izrādi par cīņu ar vēzi. Un komisijā bija pat cilvēki, kas varbūt bija drusku piesardzīgi pret tādu žanru, kas faktiski atkal varbūt nav īsti definējams. Bet, manuprāt, tieši tur ir šī muzikālā teātra atbalsta mērķprogrammas lielā jēga, ka tas cilvēkiem paver iespēju plašāk paskatīties uz to, kas vispār ir muzikālais teātris vai mūzikas teātris. Domāju, ka tie, kas seko līdzi notikumiem īpaši neatkarīgajās skatuvēs, būs pamanījuši, ka šī žanru nojaukšana, šī saplūšana notiek. Līdzīgi kā tas ir mūzikā," stāsta Silabriedis.
Izrādi par cīņu ar vēzi veidos teātra trupa "Kvadrifrons", bet otrs neparastā žanra paraugs būs Kristas Burānes un komandas muzikālās īpašvietas izrāde "Visi putni skaisti dzied".
"Dziesmu svētku gads, dziedāšana, putni, latvietis – centrā ir visi šie jēdzieni. Šis projekts darbosies pa visu Latviju, tiks iesaistīti dažādu novadu vietējie muzikālie spēki. Tātad, lūk, šī mūzikas teātra skatuves paplašināšana – tas, manuprāt, ir galvenais, kāpēc šai mērķprogrammai vajadzētu dzīvot," uzsver Silabriedis.
Mērķprogrammas atbalsts ir ļoti laba iespēja arī nevalstiskajam sektoram radīt lielākas formas darbus – atzīst "Izklaides producentu grupas 7" vadītājs Aigars Dinsbergs.
Viņi jau otrreiz guvuši atbalstu mūzikla izveidei, un, kaut arī no programmas piešķirtie 30 000 eiro sedz aptuveni pusi no kopējām mūzikla izmaksām, tas tomēr ir ļoti vērtīgs finansiālais pamats.
Mūzikls "Eņģeļu balsis" būs absolūts jaundarbs, mūziku tam rakstīs Laura Polence un Raimonds Petrausks, libreta autors un režisors būs Lauris Gundars, bet dzeju sacerēs Andris Akmentiņš.
Atsaucoties uz to, ka Latviju dēvējam par koru lielvalsti, mūzikla galvenā persona būs koris.
Tāpat kā mūziklā "Zvaigznes bērns", arī jaunajā darbā tiks iesaistīti Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi un absolventi, un Aigars Dinsbergs vispār šo Mūziklu nodaļas izveidi pirms septiņiem gadiem dēvē par milzīgu ieguvumu mūsu mūzikas laukam.
"Kā Jānis Lūsēns saka – beidzot manas notis visi izdzied! Es varu kaifot kā komponists par sava darba rezultātu! Tiešām šie jaunieši ir milzīgs ieguvums. Tā degsme un azarts, kas ir šo jaunās paaudzes dziedātāju acīs, sirdī un ik katrā solī, ko viņi dara, tas dod arī milzīgu grūdienu jau pieredzējušajiem izpildītājiem. Viņi visi to ļoti atzinīgi novērtē un priecājas, ka mums tik talantīga jaunā paaudze veidojas, kurai nākotne, protams, būs, ja vien šī muzikālā žanra pilnveide un attīstība Latvijā ies uz augšu. Mēs esam vieni no tiem, vismaz no nevalstiskā sektora, kas apzināti kopj šo lauciņu," saka Aigars Dinsbergs.
Muzikālā teātra žanra kopšanā neatsverams ir arī Latvijas Operetes fonda ieguldījums, kas šogad par izrādi "Cilvēka balss. Telefons" izpelnījās Lielo mūzikas balvu.
Lai ietilpīgais muzikālais žanrs spētu daudz pilnvērtīgāk un mērķtiecīgāk attīstīties, lielas cerības tiek liktas uz Operetes un muzikālā teātra izveidi, ko paredzēts attīstīt Ogrē, bijušajā Ogres Tautas nama ēkā, Ogres pašvaldībai sadarbojoties ar Kultūras ministriju, par ko abas puses pērn parakstīja nodomu protokolu.
"Šī lieliskā iecere nav nekur pazudusi. Ir arī iedalīta šī gada budžetā nauda – 200 000 eiro – būvprojekta "Muzikālais teātris" izstrādei. Tā kā pamazām viss notiek," stāsta Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.
Pērn parakstot nodomu protokolu, kā iespējamais būvniecības noslēguma datums tika minēts 2024. gada 18. novembris, ja vien visi darbi ritēs, kā iecerēts. Taču visdrīzāk – līdz ar globālajām problēmām – gan būvniecības izmaksas, gan iecerētais ēkas pabeigšanas termiņš var mainīties.
