Sadaļas Sadaļas

Pašnodarbināto mūziķu pārstāvis: Cerams, dīkstāves pabalsts sasniegs tos, kam iepriekš nav palīdzēts

Plānotais dīkstāves pabalsts radošajām personām, kuru darbība kultūras jomā noteikto Covid-19 ierobežojumu dēļ ir apturēta, dod cerību, ka atbalsts varētu sasniegt tos, kuri līdz šim ir biruši cauri kritēriju "sietam", intervijā Latvijas Radio atzina pašnodarbināto mūziķu biedrības vadītājs Kaspars Zemītis.

Kaspars Zemītis par radošo personu dīkstāves pabalstiem

Radošajām pašnodarbinātajām personām dīkstāves laikā plāno izmaksāt no 500 līdz 1000 eiro lielu pabalstu. Šo atbalsta programmu divu miljonu eiro vērtībā virza Kultūras ministrija (KM). 

Kaspars Zemītis pastāstīja, ka kopš pandēmijas sākuma ir meklēti dažādi veidi, kā palīdzēt radošajās jomās pašnodarbinātajiem, viņš atzina: “Vienai daļai šī palīdzība ir jau tikusi piešķirta. Vienīgi mēs atceramies, ka jau pusgada garumā ir mēģināts atrast šos mehānismus, un zinot, cik dažāda ir arī mūziķu nodarbinātība, visu laiku kāds ir biris cauri šim “sietam”.

Mums ir cerība, ka šī rezervētā nauda varēs sasniegt tos, kuriem līdz šim nav palīdzēts.”

Zemītis informēja, ka pie kritērijiem, lai saņemtu pabalstu, tiek vēl strādāts, un ir plānotas sarunas ar KM. “Mēs uzskatām, ka galvenais kritērijs ir ar radošo darbu nopelnītā naudiņa, piemēram, 2019. gadā – vai nomaksātie nodokļi, vai ienākumi no radošās darbības iepriekšējā laika posmā,“ Zemītis pauda Pašnodarbināto mūziķu biedrības viedokli. Viņš norādīja, ka iepriekšējos pabalsta saņemšanas kritērijos tika izskatīti ienākumi no radošās darbības 2020. gada vienā ceturksnī:

“Kāds solo ģitārists varēja spēlēt solo koncertus, tai pašā laikā kāds bundzinieks vai basists sēdēja mājās, jo lielāki pasākumi nenotika.

Tāpēc KM ir tik grūti šos kritērijus izstrādāt un pēc tam ar tiem sasniegt visus, kuriem ir vajadzīga palīdzība.”

Biedrība veikusi vairākas aptaujas un konstatējusi, ka ļoti daudzi radošie nopietnu palīdzību nav saņēmuši: “Nav runa par kādu, kurš ir tikai mākslinieks uz skatuves, bet, piemēram, ir mākslinieks uz skatuves un skolotājs vai mākslinieks uz skatuves un dara vēl kādu nelielu darbu, jo jūt, ka ar skatuves darbu nopelnītā naudiņa nepalīdz izdzīvot. Un tieši šiem hibrīdmodeļiem, kur cilvēks nodarbojas ar vairākām lietām, ir ārkārtīgi grūti identificēt viņa zaudējumus, jo, piemēram, arī VID ir grūti sadalīt – lūk, ienākums no radošās darbības, lūk, kāda cita veida ienākums, teiksim, kuru saņemt šobrīd nav problēmas.

Mums ir ļoti grūti joprojām noidentificēt to palīdzības apmēru un cilvēkus, kam palīdzēt.”

Komentējot paredzētā atbalsta apmērus, Zemītis skaidroja: “Ir tādi, kuri šobrīd ir uz izmisuma robežas. Ir, protams, tādi mūziķi, kuriem ir kaut kādi uzkrājumi. Tas lielais jautājums ir – vai tie mūziķi, kuri ir uzkrājuši kaut ko, vai viņiem šajā brīdī būtu jātērē savi uzkrājumi, vai tā ir mūsu kopējā atbildība viņiem palīdzēt. Mums ir arī ļoti populāri mūziķi, kuri nekad neteiks, ka viņiem ir smagi šobrīd. Es domāju, ka šobrīd te nosauktā summa ir drīzāk teorētisks cipars.”

KONTEKSTS:

Vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 28. janvārī lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) virzīto priekšlikumu par atbalstu dīkstāvē esošajām radošajām pašnodarbinātajām personām 500–1000 eiro mēnesī atkarībā no līdzšinējiem ienākumiem. 2 miljonus eiro vērto atbalsta programmu pēc tās nosacījumu apstiprināšanas valdībā administrēs Valsts kultūrkapitāla fonds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt