Pašnodarbināto mūziķu biedrībā norāda, ka programmas nolikumā uzstādīto kritēriju dēļ cerēto atbalstu nav varējusi gūt lielākā daļa radošo personu, kurām tas ir nepieciešams.
Biedrība izvērtējusi Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju īstenotās kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptaujas rezultātus, programmā iesniegto pieteikumu skaitu, Pašnodarbināto Mūziķu biedrības biedru, kā arī publiskajā telpā izskanējušo citu nozaru radošo personu viedokli, un tādēļ lūdz veikt izmaiņas nolikumā un pagarināt programmas pieteikšanās termiņu.
Vēstules autori norāda, ka jūnijā veiktās aptaujas rezultāti liecina – 71% respondentu nav saņēmuši autora honorārus, 83% zaudējuši autoratlīdzības procentus no biļešu pārdošanas, pašnodarbinātas personas ienākumus zaudējuši 74%, kā arī uzņēmējdarbības ienākumus zaudējuši 75% no tiem, kuri iepriekš tos saņēma. Savukārt tikai 9% no aptaujātajām 1824 radošajām personām ir saņēmuši atbalstu kādā no atbalsta programmām.
Kā secina PBM – pašreizējiem programmas nolikuma kritērijiem nekvalificējas 86% biedru galvenokārt tāpēc, ka lielākā daļa saņēmusi maksājumus no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA).
“Var secināt, ka nolikumā minētie finansiālie kritēriji, kā arī ienākumu veidu un apjomu regulējošie laika termiņi programmu padarījuši neefektīvu, jo tā nav pieejama vairāk nekā 70% tās mērķauditorijas,” norāda biedrībā.
Tādēļ Pašnodarbināto mūziķu biedrība lūgusi veikt izmaiņas nolikumā, par ienākumiem definējot tikai ar radošo darbību saistītos ienākumus – par mākslinieka profesionālo darbu saņemtos honorārus, koncertu biļešu tirdzniecības ieņēmumus, radīto darbu pārdošanu u.tml.
Savukārt AKKA/LAA un LaIPA maksājumus biedrības ieskatā nevajadzētu uzskatīt par ienākumiem šīs programmas izpratnē, jo tie nav gūti par darbu, kas veikts nolikumā minētajā laika termiņā – valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa periodā.
Tāpat biedrībā aicina atbalsta saņēmēju pretendentu lokā iekļaut arī strādājošos pensionārus.
PMB valde arī informē, ka 6. jūnijā valdes priekšsēdis Kaspars Zemītis piedalījies VKKF padomes sēdē, kur paudis biedrības nostāju. PMB norāda, ka sēdē ticis saņemts kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) solījumus cīnīties par izmaiņām kritērijos.
KONTEKSTS:
Līdz pieteikumu pieņemšanas sākotnējam termiņam, 5. jūlijam, saņemts salīdzinoši neliels pieteikumu skaits – 466 no plānotajiem 1200. Nelielās intereses dēļ pagarināta projektu iesniegšana Radošo personu atbalsta programmā. Jaunais pieteikšanās termiņš ir 31. jūlijs.
Programma paredzēta krīzē nonākušo mākslinieku atbalstam. Tajā pieejami 1,9 miljoni eiro, ar ko varētu atbalstīt 1200 cilvēkus, katram izmaksājot apmēram 1600 eiro par radošo darbību jūnijā, jūlijā un augustā.
Mērķprogrammai nevar pieteikties personas, kas mērķprogrammas izsludināšanas brīdī sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam bija lielāki par 538 eiro mēnesī. Tāpat programmai pieteikties nevar tās personas, kas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam bija darba ņēmēji un kuru ienākumi kā darba ņēmējiem mēnesī pārsniedza 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (430 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas).
