Laureātu vidū ir arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki, kas balvu izpelnījušies par darvas cepļa restaurāciju. 19. gadsimta vidū celtais ceplis savulaik ražīgi darbojies Rendas pagastā.
No ārpuses tas atgādina koka ēku, bet, ieejot iekšā, skatam atklājas liela apaļas formas krāsns, kurā savulaik dedzināja saskaldītus celmus, īpaša procesa rezultātā iegūstot darvu. „Kurināšanas process aizņem apmēram četras dienas. Sākumā pirmā masa, kas nāk ārā, ir darvūdens, ko nelieto, bet nolej nost, un pēc tam jau nāk īstā darva. To savāc silē, pārlej mucās un mucas tiek tirgotas tālāk,” saka viens no restauratoriem Edgars Melnis.
Cepļa restaurācija īpaša ar to, ka ļoti rūpīgi veikta pēc senām metodēm, galvenie instrumenti koka daļas atjaunošanai bijuši cirvis un būvkalts, darba procesā nav izmantota neviena nagla. „Redziet, jumta konstrukcijā ir kārtis, kas balstās uz ķīlīšiem, un būtībā viss stāv uz savas masas un nekas nekrīt nost. Principā šādu ēku pilnībā var uzbūvēt bez jebkādām naglām,” norāda Melnis.
Līdzās labākajai restaurācijai Kultūras mantojuma gada balvā tiks sumināti arī labākie saimnieki, un šoreiz tie būs divi katoļu priesteri - Eduards Voroņeckis no Krāslavas un Andris Vasiļevskis, kurš darbojas suitu novadā.
Andris Vasiļevskis, piemēram, aizrautīgi rūpējas par dažādu sakrālo mākslas vērtību saglabāšanu. Pateicoties viņa iniciatīvai, restaurētas daudzas līdz tam ļoti sliktā stāvoklī esošas gleznas, skulptūras un kokgriezumi. Priesteris par iespēju visu to īstenot ir ļoti pateicīgs līdzcilvēku atbalstam. „Es varu teikt tikai paldies Debesu Papam, ka man apkārt ir suiti, kas stāv un krīt par savu kultūras mantojumu un spēj novērtēt tās lietas, ko esam izvilkuši ārā, notīrījuši un parādījuši,” savu veikumu komentē pats Vasiļevskis.
Nominācijā „Kultūras mantojuma popularizēšana” balva tikusi Kuldīgas restaurācijas centram par regulāru oriģinālo logu apkopes akciju. Kā uzsver balvas žūrijas priekšsēdētāja Baiba Mūrniece - šī akcija ir ļoti labs piemērs, kā izglītot sabiedrību par autentisku lietu vērtību. „Mēs esam dzirdējuši no kuldīdzniekiem, ka šī logu atjaunošanas vēlme iet plašumā, jo cilvēki ir sapratuši tās vērtības un arī to, ka tas var radīt prieku un labas kaimiņattiecības,” atzīmē Mūrniece.
Kultūras mantojuma izpētes balva tiks pasniegta Aidai Podziņai un Kasparam Putriņam par Rīgas Doma ērģeļu prospekta izpēti, bet īpašā balva par sadarbību kultūras pieminekļa restaurācijā - autoru kolektīvam par Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurāciju.
Kultūras mantojuma gada balvas ietver simbolisku marmora ķieģeli un naudas prēmiju. Tās pasniegs jaunatklātajā koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Grīziņkalnā.
