Panorāma

Kapusvētki arī Lielbritānijā

Panorāma

Pēc divu mēnešu pārtraukuma Talsu novadam jauna vadība

Pasākumu industrija kritizē valsts atbalstu Covid-19 laikā

Pasākumu industrija kritizē valsts atbalstu Covid-19 laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Līdzšinējo valsts atbalsta politiku asi kritizē Covid-19 paralizētās pasākumu nozares pārstāvji. Latvijas Kultūras akadēmijas maijā veiktā pētījumā secināts, ka dīkstāves pabalstu saņēmusi tikai puse radošo personu, kas uz to pieteikušās. Un liela daļa, zinot, ka neatbilst kritērijiem, Valsts ieņēmumu dienestā nemaz neesot vērsusies.

Daudziem māksliniekiem, pasākumu rīkotājiem un to atbalsta sniedzējiem, piemēram, skaņu un gaismu uzņēmumiem, pēdējais darbs bija pirms četriem mēnešiem. Covid-19 dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi vairs neļāva notikt koncertiem, teātra izrādēm, konferencēm un citiem pasākumiem. Daļa no tiem tika pārcelti uz digitālo vidi, bet, kā izskanēja nozares rīkotā diskusijā, nopelnīt ar to nevar.

“Tā nav darbība, tā ir lielā mērā sevis mierināšana un profesionālo iemaņu nezaudēšana,” sacīja Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.

Pasākumu rīkotāji uzsvēra – kafejnīcas un viesnīcas kaut lēni, bet atsāk darbu, savukārt pasākumu nozarei par spīti ierobežojumu mīkstināšanai iet grūtāk.

“Pat nepasliktinoties šī brīža regulējumam, mūsu apgrozījums varētu atjaunoties līdz maksimums 20-25%,” norādīja Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.

Tāpēc valsts atbalstam jābūt arī turpmāk, uzsvēra nozarē. Pieredzes stāsti par līdzšinējo palīdzību, piemēram, dīkstāves pabalstiem, ir dažādi.

“Mēs sapratām, ka tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi tiek uzskatīti par kaut kādiem ļaunajiem komersantiem, kuri plēš vienmēr lielu naudu par savām skatuvēm, skaņām un gaismām. Un par tiem neviens īsti negrib domāt,” sacīja Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājum uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.

“Es zinu ļoti daudzus mūziķus, kuri saņēma šīs maksimālās dīkstāves pabalstu summas. Bet bija daudz lielāka daļa tādu, kas neizturēja šos kritērijus un nesaņēma šos pabalstus,” atklāja Latvijas Mūzikas attīstības un eksporta biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.

Kritizēta tiek arī jaunā Radošo personu nodarbinātības programma. “Es arī neesmu saņēmis šo atbalstu. Un pēc mūsu pašnodarbināto mūziķu biedrības aptaujas - 86% respondentu arī nekvalificējās,” pauda Pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvis Ralfs Eilands.

Kultūras ministrija diskusijā uzsvēra, ka darījusi visu, kas tās spēkos, bet ne visi priekšlikumi guvuši atbalstu valdībā. Jaunā Radošo personu nodarbinātības programma gan tikšot labota jau tuvākajās dienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti