Labrīt

Ukrainas mediju ziņas par karu nedrīkst uzskatīt par propagandu – ukraiņu žurnālists

Labrīt

“Sadales tīkla” vadītājs: Pāris gados Latvijā vasarās saražotā elektrība segs pašpatēriņu

Pasākumu ciklā popularizēs sakrālās vērtības Latvijā

Pasākumu ciklā «Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes» popularizēs sakrālās vērtības Latvijā

Latvija ir ļoti bagāta ar sakrālā mantojuma vērtībām, unikālām arī Eiropas mērogā, bet mēs paši tās pazīstam un novērtējam vēl ļoti maz. Lai tās popularizētu, Nacionālā kultūras pārvalde šonedēļ uzsāk izzinošu pasākumu ciklu "Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes". Līdz septembra sākumam notiks četri pasākumi, kas piedāvās dziļāk ielūkoties četru kristīgo konfesiju mākslas vērtībās un citās bagātībās. Pirmais no pasākumiem būs 4. augustā Aizputē.

Ikviens būs pamanījis, cik spilgti Rīgas panorāmā izceļas zeltītais kupols, kas grezno Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namu. Teju ikviens pazīst šo ārējo veidolu, bet ļoti maz būs tādu, kas zinās, kādas unikālas vērtības sevī glabā pats šis nams. Izrādās – tās apbrīno pat kultūras mantojuma speciālisti ārzemēs.

Mākslas vēsturniece, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciāliste Elvita Ruka skaidro: "Tā ir latviešu pirmā arhitekta Jāņa Baumaņa projektēta ēka, tātad, lūgšanu nams. Mēs pat nezinām, cik tā ir unikāla ēka Eiropas mērogā, praktiski tas ir lielākais vecticībnieku lūgšanu nams, kas sevī glabā izcilu reliģiskās mākslas kolekciju. Es pagājušajā gadā beidzu vēl vienu starptautisku mākslas izglītības augstskolu, un kad es parādīju šo Grebenščikova draudzes sakrālā mantojuma kopumu Tretjakova galerijas speciālistiem, viņi izteica lielu apbrīnu un bija pārsteigti, ka šis mantojums tik maz ir popularizēts. Jā, tā ir milzīga bagātība."

Vecticībnieku sakrālā mantojuma iepazīšanai būs veltīts viens no cikla "Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes" pasākumiem, un cikla ideja kopumā ir sākt aizpildīt baltos plankumus mūsu zināšanās par sakrālā mantojuma vērtībām. Elvita Ruka arī ir projekta idejas autore un kuratore. Viņa uzsver:

"Sakrālais mantojums ir viena no visbūtiskākajām mūsu materiālā mantojuma sastāvdaļām, un dīvainā kārtā ir tā, ka tas arī ir viens no baltajiem plankumiem muzeoloģijas izpratnē.

Jo mums nav ne reliģiju muzeja, ne sakrālā mantojuma centra, nav tādas vietas, kur kopumā saprast, kam mūsu tauta, mūsu valsts dažādos laikos ir ticējusi, kāda ir mūsu kristietības vēsture. Arī it kā pārzinot šo jomu, ir pārsteigums, ka arvien atklājas kaut kas jauns. Un tīri formāli fokuss mūsu programmā ir uz jaunatklātiem pieminekļiem vai pieminekļiem, kas kaut kādā veidā svaigi tiek interpretēti."

Programmu 4. augustā atklās katoļu baznīcas mantojumam veltīts pasākums Aizputē, kas top visciešākajā sadarbībā ar priesteri Andri Vasiļevski. Viņš pats ir izcils mantojuma idejas virzītājs, īpaša viņa aizrautība ir liturģiskie tērpi un, pateicoties viņa enerģijai un zināšanām, šis mantojums iekļauts arī valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Pasākumā Aizputē tas tiks īpaši aktualizēts izstādē Aizputes muzejā ar nosaukumu "Kā zied Kurzemes ornāts?", ko papildinās arī konference par katoļu sakrālo mantojumu Kurzemē un vēl citi notikumi.

Kā uzsver Andris Vasiļevskis – liturģiskie tērpi ir ļoti interesanti un daudz stāstoši vēstures liecinieki: "Šis nosaukums "Kā zied Kurzemes ornāts?" jau liecina par to, ka tas ir kaut kas, kas ir saistīts ar ornamentu, ar rotājumu priestera liturģiskajam tērpam. Tie ir unikāli Eiropas vai Austrumeiropas audumi, kas nākuši no manufaktūrām un liecina par laika posmu, par estētiku, par kultūru, jo arī tērps, audums, rotājums ir ļoti daiļrunīgs, ja tikai mēs to protam izlasīt."

Pasākuma programmu kuplinās arī sakrālās izšūšanas meistarklase. "Tajā būs zelta izšuvumi viduslaiku stilā. Mums ir izcila meistare Latvijā, kas ir beigusi Frankfurtes karalisko akadēmiju, kas ir izšūšanas meistare vairākās paaudzēs. Viņas vecmāmiņa, piemēram, bija klostera šuvēja. Tātad Tatjanas Kolosovas vadībā būs šīs meistarklase," stāsta Ruka.

19. augustā cikla pasākums notiks Rīgā, jau pieminētajā Grebenščikova draudzes kompleksā, kur viens no galvenajiem notikumiem būs vecticības vēstures muzeja iepazīšana; tas atklāts jau pirms septiņiem gadiem, bet plašākai publikai vēl ir ļoti maz zināms.

Augusta nogalē būs pasākums ar izzinošu pārgājienu, kurā tiks apceļotas Latvijā vissenāko sakrālo celtņu drupas, bet septembra sākumā būs kārta pareizticīgo mantojumam, ko pārstāvēs Jēkabpils Vissvētās Dievmātes patvēruma baznīca, kas ļoti lēnām, bet atdzimst, un kurā īpašs akcents būs uz horugvijiem. "Horugviji ir procesuālie karogi. Tie bija iemesti vienkārši citas baznīcas bēniņos un pilnīgi nejauši tika izvilkti, nopurināti, un atklāts, ka tas ir ļoti sens, smalks un dārgs zelta izšuvums. Pateicoties tam, arī šie karogi ir ceļā uz pieminekļu statusu. Un tas ir tas gadījums, kas apliecina, ka vēl joprojām var kaut ko atrast," teic Ruka.

Jēkabpilī septembra sākumā cikls "Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes" noslēgsies, bet tā pirmais pasākums būs šo ceturtdien, 4. augustā, Aizputē, veltīts katoļu sakrālajam mantojumam Kurzemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt