Kuldīgas Kultūras centrs būvēts 20. gadsimta sākumā kā Kuldīgas sadraudzības biedrības nams. Ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves, tā zaudējot daļu sava sākotnējā tēla. Tā vairs neatbilda arī mūsdienu kultūras vajadzībām, kur zem viena jumta ir jāapvieno amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu telpas, profesionālā māksla un vietējās kopienas saviesīgā dzīve. Viss bija kļuvis par šauru.
Turklāt pati ēka ir viena no pilsētas retajiem jūgendstila paraugiem.
Arhitektiem izveidot pārbūves un atjaunošanas būvprojektu nebija viegls uzdevums. Atkārtotajā konkursā šis uzdevums tika uzticēts uzņēmumam “MARK arhitekti”. Daudz strādāts pie ēkas vēsturiskās izpētes.
“Tieši tāds aspekts ir svarīgs, kāpēc šī ēka ir vērtīga, jo tā ir viena no svarīgām jūgendstila lieciniecēm Kuldīgas pilsētas audumā, un mēs to gribam izcelt un aktivizēt,” skaidroja SIA “MARK arhitekti” arhitekte Agate Eniņa.
Šobrīd ir izstrādāts būvprojekts minimālajā sastāvā, atklājot ēkas vizuālo izskatu, telpu plānojumu, fasāžu risinājumu un labiekārtojuma ieceri. Jauns būvapjoms būs vērsts uz iekšpagalmu.
Kuldīgas Kultūras centra direktore Inta Burnevica par projektu atzīmēja: “Ļoti simpātiska ir tā doma par trīs atsevišķām mājām vai trijām funkcijām. Lielā ēka, kas ir vairāk publiski pieejama, kur ir koncerti, korporatīvie pasākumi, teātra izrādes. Tad amatiermākslas māja ar plašākām mēģinājumu telpām, un vieta administrācijai, noliktavām un tīri tai aizskatuvei.”
“Pašlaik ir tā, ka iecere ir izstrādāta, ir būvvaldē apstiprināta kā būvprojekts minimālā sastāvā, taču tas neparedz, ka projektēšanas darbi ir beigušies.
Ir nepieciešams detalizēt fasādes detaļu risinājumus, tai skaitā arī šis savienojumu, kas ir starp vienu ēku un galveno ēku,” norādīja Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes arhitekte Inta Jansone
Būvprojekta tālākai izstrādei atvēlēti septiņi mēneši.
