Kuldīgas Kultūras centra pārbūve ir ilgi gaidīts notikums, kam pašvaldība gatava ņemt vairāku miljonu eiro lielu kredītu. Zālē ir 450 vietu, bet balkonā – 87. Kuldīgas Kultūras centra vadītāja Inta Burnevica stāsta par zāles iespējām, kā arī par nelielu orķestra bedri, kur senāk spēlējuši mūziķi, jo 30. gados, kad ēka būvēta, te darbojies profesionālais teātris.
“Izmantojam katru kvadrātmetru, un šobrīd esam spiesti pat strādāt maiņās, jo vienkārši visiem darbiniekiem nepietiek vietas,” atklāj Inta Burnevica, rādot šauros un pārpildītos administrācijas kabinetus.
“Viens no galvenajiem uzstādījumiem ir lifts, lai zāle, kas atrodas otrajā stāvā, būtu pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lifts nepieciešams arī skatuves dekorāciju transportēšanai un citām vajadzībām,” norāda Burnevica.
Lai radītu mājīgu atmosfēru, Kuldīgas Kultūras centrs jau no deviņdesmito gadu sākuma piedzīvojis dažādus remontdarbus un uzlabojumus, taču, neraugoties uz veiktajiem darbiem, šobrīd nepieciešams paplašināties un papildināt zāles iespējas.
”Mums ir šaura un gara zāle, skatuve neatbilst mūsdienu risinājumiem. Arī skatuve un citas telpas piedzīvos pārvērtības,” saka Burnevica.
Svarīgākais, lai tiktu nodrošinātas vajadzīgās funkcijas, spriež centra vadītāja.
Pati ēka savas aprises pilsētvidē būtiskas pārmaiņas nepiedzīvos, jo lielākās pārbūves notiks iekšpagalmā,
skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa:
“Papildu apjoms tiks iebūvēts iekšpagalmā, kur tiks izmantotas degradētās ēkas – katlu māja un šķūnītis. Tā vietā būs mēģinājumu zāles, papildu telpas darbiniekiem, pašdarbības kolektīviem.”
Uz vecās katlu mājas romantiskā ķieģeļu skursteņa ligzdā atgriezušies stārķi. Putni tur dzīvojot jau vismaz desmit gadus, kopš nedarbojas katlu māja. Kultūras centra darbiniece Irina Ivanova neslēpa cerību, ka mājvieta putniem saglabāsies.
“Es par stārķu ligzdu. Kopš stārķu parādīšanās kādam no kultūras centra darbiniekam piedzimst bērniņš,” piebilst Ivanova.
Kuldīgā runas par Kultūras centra pārbūvi un atjaunošanu virmojušas jau daudzu gadu garumā. Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa skaidro, ka process nav bijis vienkāršs.
Pirmais konkurss par arhitekta izvēli tā arī nevainagojās ar iznākumu, taču tagad var jau runāt par projekta tālāku virzību.
“Šobrīd nav prognožu, ka varētu būt pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi šādām būvēm. Lai mēs varētu īstenot šo projektu no sava budžeta, tad esam ļoti ierobežojuši kvadrātmetru ziņā projektētājus un skatoties izmaksas, lai mums būtu paceļams šis 3 miljonu eiro projekts, domājot par pašvaldības kredītu,” teic Bērziņa.
Kuldīgas Kultūras centrs ir mājvieta deju kolektīviem, koriem un citiem pašdarbniekiem, kuru skaits pārsniedz 750. Centrā atrodas arī neliels, bet kvalitatīvs kinoteātris. Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pauda cerību, ka Kuldīgas Kultūras centra pārbūve varētu sākties aptuveni pēc gada. SIA “MARK arhitekti” projektēšanas darbu izmaksas pārsniegs 200 tūkstošus eiro. Īstenojot projektu, izdosies atjaunot vienu no jūgendstila ēkām Kuldīgā un vecpilsēta iegūs vēl vienu tiltiņu pāri Alekšupītei.
