Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Pagājušā gada 10. novembrī aktrise un dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīvesbiedre Ausma Kantāne nosvinēja savu 80 gadu jubileju. Pašlaik māksliniece no lieliem projektiem atpūšas un, kā pati saka – vienkārši bauda dzīvi. Bet tā kā saruna ar Ausmu Kantāni notika nedēļā, kad Krievija uzsāka agresīvu uzbrukumu Ukrainai, tad aktrise atzīst, ka sāpīgi uztver divu pasauļu – demokrātisma un autoritārisma – lielo sadursmi.
"Ja krīt, ja zaudē demokrāti 21. gadsimtā, man liekas, tas ir milzu absurds. To nevar iedomāties, ka kaut kā tā varētu notikt. Es pilnīgi nepieļauju. Tad ar cilvēci kaut kas ļoti, ļoti nav kārtībā," uzskata Ausma Kantāne.
Aktrise savu dzīvi ir veltījusi ne tikai mākslai, bet arī aktīvi darbojusies politikā, bijusi partijas "Jaunais laiks" frakcijas locekle. Šī iemesla dēļ arī šobrīd Ausma Kantāne nespēj klusēt, un it īpaši izjūt tieši sievietes nozīmīgo lomu pasaules politikā:
"Mēs, sievietes, ja valdītu, mēs būtu žēlsirdīgākas, mēs būtu labākas, mēs nesteigtos tik akli, tik zemiski, tik vājprātīgi uz priekšu.
Tas man liekas... Zinot, ka visur pasaulē sāk valdīt prezidentes, varbūt tā ir tik tiešām arī kaut kāda izeja. Vismaz viena no iespējamībām. Un noteikti tas nebūs tik ārprātīgi zvērīgi. Noteikti nē, jo viņa ir radītāja, un radītājs nav postītājs."
Ausma Kantāne uzsver, ka ļoti svarīgi ir atcerēties, ka mēs visi esam cilvēki un ka "par dzīvību nekas nevar būt svētāks un lielāks". Viņa uzskata, ka ideja nedrīkst būt lielāka par cilvēka dzīvību, bet ja tā ir, tad pati ideja ir jāpielāgo, nevis jāatņem citiem cilvēkiem dzīvība.
"Man ir tik spilgts piemērs palicis prātā no filmas. Kā Indijā Gandijs stāvēja, un viss laukums pilns ar viņu cilvēkiem. Šis protestējošais klusums. Tas tā kā mums latviešiem ir dziesma. Arī ar mieru var iegūt uzvaru," stāsta Ausma Kantāne.
Sarunā Ausma Kantāne atklāj, ka savulaik ir filmējusies Ukrainā un pat bijis jārunā ukraiņu valodā: "Viņi ir liela, liela tauta. Pret lielām, skaistām, cēlām, svētām lietām ar godbijību ir jāizturas. Un tāda šī tauta ir. Tāpēc, kad viens ļaundaris grib nodarīt postu veselai tautai, tas ir kā spieķos ielikts kaut kāds koka gabals.
Atkal, cik daudzus gadus atkal vajadzēs, lai izlabotu šīs kļūdas."
Ausmu Kantāni gan priecē tas, ka Krievijā lielākajās pilsētās cilvēki iziet ielās un pauž savu pārliecību pret karu. Protams, viņa atzīst, ka vēlētos redzēt, ka arī inteliģence gan Krievijā, gan tepat Latvijā skaļāk izteiktos, kā tas notika 90. gados. "Tagad ir cita paaudze, 30 gadi ir pagājuši. Bet kur jūs esat, kāpēc jūs nedzirdat? Ko jūs darāt? Bet kā man taksometra šoferis teica – man politika neinteresē. Bet nu tāda ir mūsu jaunā paaudze, mūsu jaunieši, kas ir introverti, uz sevi vērsti, uz karjeru. Protams, ne jau visi. Ir izņēmumi.
Bet gribas redzēt savā vidū tādus, kas var piecelties un pateikt – tā nedariet," pauž Ausma Kantāne.
Aktrisi skumdina fakts, ka vēl aizvien 21. gadsimtā par šo tēmu ir jārunā. Ausma Kantāne uzskata, ka pasaulei vajadzētu apvienoties un parādīt, ka šajā laikmetā cilvēks vairs nedrīkst iet ar agresiju pret otru. Taču, viņasprāt, vēl aizvien liela vara ir bailēm. Ausma Kantāne saskata lielu potenciālu cilvēkos ar radošu prātu, un viņa uzskata, ka tiem būtu jādod priviliģēts stāvoklis:
"Šī pozīcija radošajiem cilvēkiem jādod ne tāpēc, lai viņam būtu vieglāk, nē. Bet tikai tāpēc, lai mēs nākamajām paaudzēm varētu pavēstīt, kādas ir tās cilvēciskās vērtības, par kurām mēs esam iestājušies. Un lielās cilvēciskās vērtības var novērtēt tieši šādos gadījumos."
Nereti politiku salīdzina ar teātri, bet ir arī tādi, kas uzskata, ka tas ir galīgi aplams uzskats, jo īstais teātris – tas ir smags un grūts darbs. Teātrī aktieriem tās ir garas mēģinājumu stundas mēnešu garumā, lai sagatavotos lomai. Savukārt politiskais teātris bieži vien ir kaut kas paviršs. Ausma Kantāte ir pieredzējusi abus teātrus:
"Naivums jau man bija. Es domāju, ka es purināšu to cilvēku, kamēr es izpurināšu no viņa ārā to taisnību. Ka es iešu un bezkaunīgi purināšu. Un tā es arī darīju.
Piemēram, kad [Atis] Slakteris no Tautas partijas gāja runāt, es pēc tam viņam teicu – jūs atkal teicāt to, ko jūs nedomājat. Un viņi ļoti neērti jutās."
80. gados režisors Pēteris Pētersons izteicies par Ausmu Kantāni: "Ausmas būtība ir tieksme uz spilgtu spēli. Ausma bieži sakāpina savas lomas līdz galējībām, kas mīt cilvēkā. Tas bieži nav redzams. Tas azarts, vēlme kāpināt, meklēt šos iemeslus galējiem satricinājumiem. Es Ausmu izjūtu kā tādu bērnu, bet vislabākajā nozīmē. Spēja aizrauties, spēja noticēt jebkuriem apstākļiem." Un vēl aizvien Ausma Kantāne ir aizrautības un enerģijas pilna, un pats galvenais – viņa nepaliek vienaldzīga.
