Aiz smagnējiem metāla vārtiem tagadējā dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā, izrādās, slēpjas vēsturiska ēka. Sarkanā ķieģeļu būve 19.gadsimta 60.gadu beigās bijusi Rīgas stacijas lokomotīvju depo. 20 gadu pastāvēšanas laikā dzelzceļa vēstures muzejs ir attīstījies un kādreizējās lokomotīvju remontdarbnīcās kļuvis par šauru. Tāpēc paplašināšanās plānota šajā, pagaidām pat nedaudz baisa paskata teritorijā.
"Mēs ciešam! Izjūtam izstāžu zāles trūkumu, jo nevaram veidot dažādas izstādes, un tāpat arī šobrīd muzejs nevar vairs funkcionēt bez cita veida aktivitātēm un īpaši bez izglītojošām," saka Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja direktore Liene Pētersone.
Pēdējos 70 gadus šī vieta bijusi noliktava. Vēl 2006. gadā, iekārtojot dzelzceļa vēstures muzeju, darbinieki šeit nākuši pēc naglām, dažādiem metāla izstrādājumiem un spuldzēm.
"Muzejs šeit atrada arī vēsturiskas lietas. Piemēram, apgaismes ķermeņi, kas tagad ir muzejā, ir no šīs teritorijas. Vai, mēs šeit atradām arī 20.gadsimta 20.gadu gadu ozolkoka dzelzceļa ierēdņu abpusējo galdu. Masīvs ozolkoka galds, uz kura tika skaldīts metāls," stāsta Pētersone.
Arī mūsu īsajā ekspedīcijā pa seno depo ēku uzejam dažādas vēstures liecinieku atstātās pēdas.
"Te ir skapis, jūs teicāt, ko mēs varam atrast – lūdzu! Jā, un tad te ir tie plaukti, kas liecina par noliktavu dzīvi, kāda te ir bijusi. Katrs, kuram nav slinkums, te kaut ko ir uzbūvējis," skaidro Pētersone.
Būvniekiem būs jānopūlas, lai nojauktu liekās konstrukcijas depo mājā, sakoptu pagalmu, nojauktu arī padomju laikos uzslietās noliktavu būdas, kam nav saistības ar vēsturisko depo. Rezultātā teritorijai, saglabājot autentiskās ēkas daļas un konstrukcijas, jākļūst atklātai, bez sētām un žogiem. Savu redzējumu par dzelzceļa vēstures muzeja izglītības centru, kafejnīcu un izstāžu zāli iesnieguši 6 arhitektu biroji. Konkursa uzvarētājs kļūs zināms šī mēneša beigās vai novembra sākumā. Labvēlīgas finanšu situācijas gadījumā jauno izglītības un finanšu centru varētu atklāt pēc diviem vai trim gadiem.
