Papildu finansējums ļaus kultūras nozarē strādājošo atalgojumu nākamgad celt par 11,8%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nākamā gada valsts budžetā kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās būtiskākais papildu finansējums plānots valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma palielināšanai, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Valdība 24. septembra ārkārtas sēdē apstiprināja vairākas Kultūras ministrijas (KM) prioritātes nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās; tās 27. septembrī apsprieda ar Nacionālo kultūras padomi, valsts kultūras iestāžu vadītājiem un Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju.

Būtiskākais plānotais papildu finansējums – 8 miljoni eiro – ļaus valsts kultūras iestāžu 4 278 darbinieku līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt līdz 1 040 eiro pirms nodokļu nomaksas (šogad vidējais atalgojums sektorā ir 930 eiro) jeb 11,8%, pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.

"Atalgojuma ziņā vienlīdz svarīgas ir visas sabiedriskā sektora jomas – kā medicīna un izglītība, tā iekšlietu sektors un kultūra. Nav pieņemami, ka kultūras sektorā strādājošo atalgojums vēsturiski iepaliek citiem, tādēļ esam panākuši ievērojamu tā pieaugumu gan 2020. gada budžeta sarunās, gan šobrīd – nākamā gada algu maksimālai pietuvināšanai vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā,” uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Tikmēr Kultūras ministrija prioritārajam pasākumam "Nacionālā identitāte" plānoti papildus 11,2 miljoni eiro. Kā skaidroja KM, šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas simtpiecdesmitgades cildināšanai 2023. gadā (tostarp vienreizējs finansējuma piešķīrums 1638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavo savus kolektīvus dalībai 150. Dziesmu un deju svētkos); paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem – kā grāmatām, tā preses u.c. izdevumiem; ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas.

Tāpat plānots finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.

Finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā paredzēts arī “Latvijas skolas somas” norišu turpināšanai 2022. gadā, lai 232 000 Latvijas skolēnu varētu turpināt pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises izglītības procesa ietvaros. Arī augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai paredzēti papildu 0,7 miljoni eiro.

Latvijas grāmatniecības un mākslas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai – Latvijas dalības Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā no 2025. gada un īpašas, Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošas izstādes izveidei – budžetā plānoti kopumā 400 000 eiro.

Kultūras mantojuma – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, tostarp arī Doma baznīcas ēkas atjaunošanas darbiem – paredzēti papildu 3 miljoni eiro.

KM arī norādīja, ka, mainoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modelim un piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu, finansējums jaunu kultūras produktu un pakalpojumu izstrādei, tostarp projektu vadības atalgojumam nevalstiskajā sektorā pieaugs par 3 miljoniem eiro, tomēr darbs pie VKKF finansējuma palielināšanas nākamajos gados ir jāturpina.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānoto pasākumu īstenošanai paredzēti papildu 700 000 eiro. To ietvaros plānoti pasākumi reģionu nevalstisko organizāciju (NVO) un mazākumtautību NVO darbības stiprināšanai, lai sekmētu iekļaujošu līdzdalību un dažādu iedzīvotāju grupu sadarbību, kopradi, vienotas sociālās atmiņas un Latvijas valstiskuma veidošanās izpratnes veidošanai, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, saliedētas politikas veidošanas diskusijām ar iedzīvotājiem. Plānots atbalsts NVO līdzfinansējuma programmai, lai vairotu Latvijas NVO iespējas īstenot apjomīgus un starptautiskus projektus.

Starpministriju jeb horizontālo prioritāšu īstenošanai 2022. gadā arī paredzēts papildu finansējums – 2,6 miljoni eiro no tā Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai.

KONTEKSTS:

Tiek lēsts, ka 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Veidojot 2022. gada valsts budžetu, tā deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.

Līdz šim koalīcijā panākta politiska vienošanās par budžetu un valdība ieskicējusi galvenās prioritātes, bet kopumā par budžetu vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti