Lai norēķinātos ar piegādātājiem un māksliniekiem, nomaksātu visus nodokļus un atjaunotu novecojušu grāmatvedības programmu, operai šogad vien vajag vēl gandrīz pusmiljonu latu. Jaunais operas vadītājs Zigmars Liepiņš ministriem to skaidroja ar iepriekšējā direktora Andreja Žagara neprasmi saimniekot, ironizējot, ka spiests skaidroties par „tēvu grēkiem":
„Es nekādi nevaru ieraudzīt, ka jaunās partijas „Latvijas attīstībai" tagadējā biedra, bijušā operas valdes priekšsēdētāja radnieciskās saites ar mani jebkādā veidā būtu atrodamas (..), bet nezin kāpēc, es atrodos šeit tieši par viņa grēkiem."
Lai gan Žagars vēl nesen uzsvēra, ka opera šā gada pirmajos deviņos mēnešos viņa vadībā strādājusi ar peļņu, Liepiņš šo apgalvojumu dēvē par maldinošu, jo, pārņemot operas vadību, izrādījies, ka pēdējam ceturksnim naudas faktiski nav atlicis. Atbrīvotais operas vadītājs Andrejs Žagars norāda, ka gada pēdējā ceturksni tradicionāli tiek plānoti lielākie biļešu ieņēmumi un bija gaidāma arī sponsoru nauda – ap 300 tūkstoš latu.
„Mēs arī būtu noteikti būtu prasījuši atalgojuma palielināšanai līdzekļus 2014.gadam, bet šo gadu bijām plānojuši beigt ar pelņu, bez zaudējumiem."
Žagars arī aizrāda, ka jaunajai valdei esot arī papildu izdevumi, tostarp, vēl divas algas jaunajiem valdes locekļiem un atlaišanas pabalsti atbrīvotajiem darbiniekiem.
Nākamgad operas jaunā vadība apņēmusies iztikt ar piešķirto naudu, tādēļ nācies uz nenoteiktu laiku atlikt Riharda Štrausa „Rožu kavaliera" iestudēšanu un veikt citas izmaiņas, atklāj Liepiņš:
„Mēs esam pārmainījuši repertuāru un nākamo sezonu iesāksim ar izcilu Verdi operu „Rigoleto", kas ir viena no apmeklētākajām pasaulē. Līdz ar to mēs atteicāmies no vēl viena latviešu darba, jo četri latviešu darbi vienā gadā mums vienkārši nav materiāli izdevīgi."
Savukārt, lai neizblamētos ar iepriekš apsolīto dalību Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos, opera lūdza piešķirt vēl 437 tūkstošus latu. Finanšu ministrijas iebilžu dēļ gan valdība atbalstīja par 100 tūkstošiem latu mazāku summu. Tomēr ar to pietiks, lai budžetā atliktu nauda operas mākslinieku pilnas slodzes apmaksai no nākamā gada, par ko vienošanās ar arodbiedrībām parakstīta vēl Žagara laikā.
Taču, lai opera nepaliktu kā vienīgā izredzētā, Kultūras ministrijai būs jāsagatavo priekšlikumi atalgojuma sistēmas attīstībai visā kultūras nozarē 2015.-2016.gadam, uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis.
„Skaidrs, ka arī pārējā nozare sagaidīs korekcijas, redzot, ka operai kārtējo reizi no kaut kurienes tiek piešķirti kaut kādi līdzekļi."
Šajā saistībā Kultūras ministrija nākamgad veiks plašu pētījumu Baltijas kontekstā, jo pašlaik ir situācijas, kad kaimiņvalstis pārpērk mūsu labākos māksliniekus, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde:
„Tā noteikti ir nākamā gada viena no prioritātēm - izveidot sistēmu, kur labākie [profesionālie] kolektīvi savā starpā veido pozitīvu konkurenci un šī konkurence nav izkropļota."
Cik prasmīga bijusi saimniekošana operā pēdējos divos gados, parādīs šoruden pasūtītais finanšu un juridiskais audits, kā rezultāti būs zināmi janvāra vidū. Tie līdz ar iepriekšējās operas vadības darba izvērtējumu būs jāiesniedz valdībā. Melbārde sola, ka ministrija turpmāk reizi ceturksnī rūpīgi izvērtēs operas finanšu atskaites, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos.
