Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende kā vienu no būtiskākajiem iebildumiem Andreja Žagara palikšanai amatā sauc to, ka gana regulāri Opera nonāk bīstami tuvu bankrota slieksnim - tātad tiek slikti pārvaldīts finanšu stāvoklis, toties Žagars to traktē savādāk. Par abu šorīt teikto un kāpēc tik svarīgu lomu operas vadības izvēlē spēlē arodbiedrības, kurās apvienojušies mazāk nekā puses LNO darbinieku, skatāmies turpinājumā.
„Ja man jāsalīdzina visi kultūras kapitālsabiedrību vadītāji, tad lielas nepatikšanas ar finansēm ir bijušas tikai Andrejam Žagaram,” norāda ministre. „Tātad finanšu disciplīnas trūkumus. Otrs, neskatoties uz maniem atkārtotiem aicinājumiem koncentrēties uz operas vadību, nevis uz saviem radošajiem projektiem ārpusē, Andrejs Žagars to nav ievērojis un ļoti ievērojamu laika daļu neatrodas Latvijā.”
„Ernst&Joung audita kompānija veica pārbaudi – funkciju un finanšu auditu, mūs salīdzināja ar 17 operteātriem, un šis rezultāts mums bija tik labvēlīgs, ka mēs varējām izstrādāt, kas pierādīja, ka finanšu līdzekļu kritiski trūkst operas 10 funkciju nodrošināšnai, jo operai bija jāveic 10 funkcijas, ko noteica likums par nacionālo operu,” savukārt stāsta Andrejs Žagars. „Un MK rada iespēju piešķirt papildus līdzekļus finanšu plūsmas stabilizācijai un tehniskam nodrošinājumam un skatuvei.”
Ministre šorīt arī apgalvoja, ka jaunieceltais operas vadītājs Arturs Maskats, kas jau paguvis no amata atteikties tieši Žagara izstumšanas dēļ, iepriekš esot piekritis vadīt operu bez līdzšinējā direktora valdē. Žagars tos nosauc par meliem, toties pašam Maskatam ir vēl cits skaidrojums – žūrijas komisija šādu jautājumu viņam neesot uzdevusi, toties individuāli ar ministri pārrunāti dažādi varianti, bet bez konkrētiem solījumiem.
„Bet, apspriežot šos dažādos modeļus, ministre stāstīja, ka ir valde iespējama, kurā ir Žagars, kurā nav Žagara, bet nedeva ļoti precīzu informāciju par to, ka komisija ir pateikusi, ka valdē Žagaram ir jābūt,” norāda Maskats, bet, atbildot uz jautājumu, vai viņš devis konkrētu “jā” vārdu valdei bez Žagara, ir izvairīgs:
Tā bija tāda pārdomu situācija, es teiktu tā.”
Operas juristi jau paziņojuši, ka Žagaram labvēlīgā komisijas vērtējuma ignorēšana ir nelikumīga. Jaunzeme-Grende toties norāda – nule pieņemtais likums paredz, ka operas vadību ieceļ kultūras ministrs un komisijai ir vien rekomendējošs raksturs. Arī operas arodbiedrības valdes locekļu izvēlē spēlējušas nozīmīgu lomu. Tajās apvienojušies 237 no 600 operas darbiniekiem, tomēr Jaunzeme Grende vairākkārt uzsvērusi, ka arodbiedrību viedoklis viņai ir ļoti svarīgs. Nav arī noslēpums, ka daļa to biedru ir atklāti Žagara pretinieki.
„Gan šis bosings un mobings, kā tagad moderni saka, necieņa pret darbiniekiem, pret kolektīvu - tā ir ilgstošā prombūtne, jo, ja apmēram pusi no darba perioda Andrejs Žagars nevada operu, viņa nav šeit, tad mēs uzskatām, ka tas tik lielā uzņēmumā kāds ir Latvijas Nacionālā opera, nav pieļaujams,” atzīst LNO Skatuves mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Māra Ļūļa-Frankēvica.
Žagars gatavs piedalīties arī nākamajos konkursos, toties Maskats pārliecināts, ka atbilstību amatam pierādījis jau šajā vērtējumā un otrreiz tam iet cauri neplāno. Redzams, ka operas vadības jautājums vēl ne tuvu nav atrisināts.
Arī Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris jau ilgāku laiku ir bez mākslinieciskā vadītāja – tas ir kopš brīža, kad orķestri ar skandālu pameta pasaulslavenais diriģents Karels Marks Šišons un arī toreiz savu lomu spēlēja orķestra arodbiedrība. Simfoniskais orķestris pirms dažām dienām ticis pie jaunas direktores – amatu konkursa kārtībā ieguvusi Indra Lūkina. Tieši jaunās vadības rokās būs mākslinieciskā vadītāja atrašana, taču pagaidām konkrētas oficiālas pārrunas ar kādiem diriģentiem vēl nav ieplānotas, apliecināja orķestra preses sekretāre. Tikmēr Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim jāpaļaujas uz sadarbību ar viesdiriģentiem.
Kā zināms, jau pēc dažām dienām LNO ar vērienīgu koncertu atklās jauno sezonu un atzīmēs majestātiskās ēkas 150.jubileju. Biļetes izpārdotas, ieplānota daudzu mūsu zvaigžņu uzstāšanās, taču, piemēram, Kristīne Opolais ir gatava atcelt savu uzstāšanos šajā jubilejas koncertā, protestējot pret Žagara izstumšanu no operas vadības. Arī izcilais tenors Aleksandrs Antoņenko pauž neizpratni par attieksmi pret Žagaru, tāpat arī Egils Siliņš.
