Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Īpašuma nodokļa atlaides pārtop par instrumentu iedzīvotāju pārvilināšanai

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Piecus gadus Sīrijā rit pilsoņu karš: konflikta attīstība un valsts nākotnes perspektīvas

Mūziķu neapmierinātība ar valsts kapitālsabiedrības „Latvijas Koncerti” darbu

Pamatīga viļņošanās mūziķu vidē «Latvijas Koncertu» darba ētikas dēļ

Pamatīgus viļņus Latvijas profesionālās mūzikas vidē sacēlis kādas vācu koncertaģentūras publiski paustais sašutums par „Latvijas Koncertu” darba ētiku. Kāds ir pamats šiem pārmetumiem un vai tie sakustinājuši dziļākus ūdeņus mūziķu un valsts finansēto koncertu rīkotāju attiecībās?

Nupat jau 22.reizi aizvadīta Lielā mūzikas balva – gada centrālais notikums Latvijas profesionālajā mūzikā, ko rīko valsts koncertaģentūra „Latvijas Koncerti”. Šogad tieši tās priekšvakarā presē nonāca ziņas, kas liecina, ka aiz fanfarām, aplausiem un skatuves spozmes starp „Latvijas Koncertiem” un virkni mūziķu jau ilgāku laiku gruzd nesaskaņas.

Ansambļa „Carion” mūziķi un viņus pārstāvošā vācu koncertaģentūra publiski vērsās pret „Latvijas Koncertiem” par iepriekš sarunāta koncerta atcelšanu.

Dāņu pūšaminstrumentu kvintetā „Carion” spēlē divi latvieši – klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Otrais šogad bija nominēts Lielajai mūzikas balvai par izcilu darbu ansamblī, bet „Carion” konflikta dēļ draudēja pasākumu boikotēt. Mūziķi saka: par notikušo ir kauns savu ārzemju kolēģu priekšā.

Mūziķi: Problēmas ir

„Latvijā stāsts diemžēl ir tāds – kamēr to nepasaka skaļi un publiski, nekas jau nenotiek. Ir vēlēšanās visu skaisti paslaucīt zem paklāja un izlikties, ka viss ir brīnišķīgi un viss ir kārtībā. Vai vismaz nogaidīt – sak, es pagaidīšu, es labāk neko. Tāpēc mēs izlēmām, ka ir skaļi jāsaka: ir problēmas. Un acīmredzot tas nav pirmais gadījums, kad ir problēmas mūzikas menedžmentā Latvijā un konkrēti sadarbībā ar „Latvijas Koncertiem”. Cerams, ka tas var rosināt kādas pozitīvas pārmaiņas, motivēt arī citus mūziķus celties kājās un teikt: nē, šitā nevar darīt! Un cerēt, ka „Latvijas Koncerti” mācīsies no kļūdām un turpmāk rīkosies korekti,” saka abi mūziķi - Šēfers un Upatnieks.

Īsumā par „Carion” un „Latvijas Koncertu” strīda būtību: pērn augustā mūziķu menedžments un „Latvijas Koncerti” sāka e-pasta sarunas par „Carion” dalību šā gada „Rīgas festivālā”. Latvijas Radio rīcībā esošā sarakste rāda, ka novembrī puses vienojušās par koncerta datumu – 15.jūniju –, saskaņota koncerta programma un vēlāk pēc nelielas kaulēšanās – arī mūziķu honorārs. Janvāra beigās „Latvijas Koncertu” Projektu un producentu daļas vadītāja Sanda Katkeviča e-pastā raksta, ka koncerts Spīķeru koncertzālē ir apstiprināts un drīzumā gaidāms līgums. Taču divas nedēļas vēlāk seko vēl viens e-pasts: piedodiet, izmaksas tomēr ir par lielu, koncerts jāatceļ.

Leipcigā bāzētās mākslinieku aģentūras „Rosenthal Musikmanagement” pārstāvi Katarinu Lenki šāds pavērsiens pārsteidza. Viņa teic, ka „Carion” mūziķu kalendārs tiek plānots vairāk nekā gadu uz priekšu un Rīgas koncerta dēļ pārcelts ieraksts un atteikti citi piedāvājumi.

„Es šajā aģentūrā strādāju jau desmit gadus un nekad neesmu pieredzējusi situāciju, kad pēc mēnešiem gara saskaņošanas procesa un vienošanās par koncertu atnāk ziņa, ka koncerts bez kāda īpaša pamatojuma vienkārši tiek atcelts. Protams, mēs būtu atvērti sarunām, ja „Latvijas Koncerti” būtu laikus paskaidrojuši, ka ir grūtības ar festivāla budžetu un, iespējams, jāvienojas par citu cenu, bet viņi pat necentās. Vienkārši atcēla,” stāsta Lenke.

Menedžere atzīst, ka vēršanās Kultūras ministrijā bijis bezprecedenta solis, uz ko pamudinājusi „Latvijas Koncertu” attieksme vienošanās procesā. Lai gan parakstīta līguma vēl nav bijis, Vācijas praksē šādas norunas principā jau nozīmē likumiskas saistības.

„Vācijā ir tā – pat ja jūs esat tikai vienojušies mutiski, arī tas ir saistoši. Nevar pēc tam teikt – ai, es tā nedomāju! Un kur vēl, ja ir visi šie e-pasti, kuros ir pausta piekrišana koncertam! Tā ir vispārpieņemta prakse. Tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka „Latvijas Koncerti” izliekas par to neko nezinām," skaidro Lenke. "Tā ir pirmā reize, kad saskaros ar šādu attieksmi. Es saprastu, ja tas notiktu, nezinu, piemēram, Indijā. Bet pat Krievijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu emirātos – valstīs, kas ir tālu no Eiropas Savienības, - nekad neesmu ko tādu pieredzējusi,” sašutumu pauž Lenke.

"Latvijas Koncertu" direktors: Nenoliedzu, ka komunikācijā ir bijusi kļūda

"Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis juridiski saistošus pārkāpumus kolēģu darbā nesaskata.

„Es nenoliedzu, ka šajā komunikācijā ir bijusi kļūda. Mani darbinieki vienā brīdī ir kļūdījušies. [Tas noticis] dažādu iemeslu dēļ, kurus mēs esam izanalizējuši, sapratuši, kādēļ tas tā ir bijis, un novērsuši. (..) Cilvēki uzskatīja, ka viņi var apstiprināt šo koncertu, nezinot vēl citus apstākļus,” paskaidro Ķirsis. Turklāt pēc „Carion” mūziķu vēršanās presē un vācu aģentūras vēstules Kultūras ministrijai viņš gatavs doties pretuzbrukumā.

„Katrā ziņā šeit ir runa par rīcību, ar kuru cenšas ietekmēt valsts amatpersonas pieņemt sev finansiāli labvēlīgu lēmumu, pie tam, nevis diskutējot par līguma detaļām, bet ultimatīvi pieprasot noslēgt tieši tādu līgumu, kāds ir sastādīts un kas ir sastādīts nekorekti, kļūdaini un kādu mēs absolūti nevaram parakstīt,” turpina Ķirsis.

„Latvijas Koncertus” pārraugošā Kultūras ministrija lūgusi skaidrojumu par notikušo un neizslēdz, ka saziņā ar vācu aģentūru pieļautas kļūdas, tomēr ar līdzšinējo „Latvijas Koncertu” darbu ir apmierināta un sliecas to aizstāvēt arī šajā situācijā. Valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, kuras profesionālajā pieredzē ir arī lielu pasākumu producēšana, norāda – tādi gadījumi nav unikāli, un nereti grēko arī paši mākslinieki.

„Es nevaru komentēt – laba prakse vai nelaba prakse. Tas ir regulāri mākslinieciskos projektos, ka koncertus atceļ. Vai nu mākslinieki no savas puses pēdējā brīdī, vai tiek veiktas izmaiņas. Tas notiek ikdienā. Tā ir kultūras procesa sastāvdaļa,” norāda Vilsone.

Arī „Latvijas Koncertu” vadītājs apgalvo – šis nav pirmais gadījums, kad lielas valsts aģentūra ar agresīvām metodēm cenšas panākt savu. Par tālāko rīcību vēl lemšot ar juristiem, bet ar „Rosenthal Musikmanagement” Ķirsis sola vairs nesadarboties. To pašu saka arī aģentūra, kam šī bija pirmā pieredze ar Latvijas koncertdzīves rīkotājiem.

Sadarbību ar "Latvijas Koncertiem" neiesaka

„Uzzinot par šo gadījumu, nācās mazliet pasmaidīt,” saka vācu diriģents un mūzikas menedžeris Rolfs Beks, kurš vairāk nekā desmit gadus bija slavenā Šlēsvigas-Holšteinas festivāla direktors. Pirms trim gadiem festivāla uzmanības centrā bija Baltijas valstu mūzika un mākslinieki. Arī Bekam sadarbība ar „Latvijas Koncertiem” nav palikusi labā atmiņā.

„Mēs strādājām ar visām trim Baltijas valstīm, un nebija problēmu ne ar Tallinu, ne Viļņu. Tikai ar Rīgu. Visu laiku bija sajūta, ka mēs nesarunājamies atklāti, ka nav uzticības, ka mēs cenšamies parādīt labāko, ko Latvija var piedāvāt,” saka Beks

Uz jautājumu, vai jūs ieteiktu sadarbību ar „Latvijas Koncertiem” saviem kolēģiem, Beks atbild - nē.

„Nē. Esmu bijis šajā biznesā vairāk nekā 30 gadus, un šīs Rīgas aģentūras reputācija nav tā labākā. Es labprātāk sadarbotos ar privātu aģentūru, kā tas ir citās postpadomju valstīs – piemēram, Polijā, Slovākijā… Manuprāt, šādas valsts aģentūras ir pagātnes mantojums,” norāda Beks.

Arī stāstam par sadarbību ar Šlēsvigas-Holšteinas festivāla rīkotājiem, protams, ir otra puse. Guntars Ķirsis stāsta, ka vāciešu nepatiku raisījusi „Latvijas Koncertu” nevēlēšanās 50 tūkstošu eiro valsts līdzfinansējumu vienkārši pārskaitīt rīkotājiem bez nosacījumiem, jo tie vēlējušies aicināt tikai jau pasaulslavenus Latvijas māksliniekus, kuriem līdzfinansējums būtībā vairs nav vajadzīgs.

Bet par to, ka šādas domstarpības ar ietekmīgiem citvalstu partneriem varētu sabojāt „Latvijas Koncertu” reputāciju, organizācijas vadītājs neraizējas.

„Mums Vācijā arī šobrīd ir ļoti daudz partneru, kuriem ir pilnīga pārliecība par mūsu reputāciju, tai skaitā, strādājot ar Berlīnes filharmonijas orķestri, Bavārijas radio orķestri," uzsver Ķirsis. "Līdz ar to šāda šantāža mani absolūti neuztrauc. Tā ir tāda paļaušanās, ka šī ir attāla, maza valsts, kurā dzīvo kaut kādi cilvēki, kuri neko nesaprot. Es vēlreiz saku – ir kļūdas. Kļūdās mākslinieki, kļūdās koncertu organizatori. Bet ir dažādi veidi, kā risināt šādas situācijas. Nevaru iedomāties, ka mēs, piemēram, ar Radio kori risinātu sarunas ar kāda festivāla menedžmentu, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ tomēr atsaka (un tādi gadījumi ir bijuši), mēs ietu publiskajā telpā un stāstītu tādas lietas. Mēs vienmēr esam atraduši risinājumu.”

Pilnīgi atšķirīgu biznesa prakšu sadursme

„Latvijas Koncertu” un „Carion” gadījumā sadūrušās pilnīgi atšķirīgas biznesa prakses, secina klarnetists Mārcis Kūlis, kurš pats savulaik strādājis „Latvijas Koncertos” un guvis mūzikas menedžmenta pieredzi arī Vācijā.

„Latvijā tas, domāju, vairāk ir saistīts ar nabadzību un hronisku līdzekļu trūkumu kultūrā vispār, un no tā izrietošām biznesa izpausmēm, ka šeit tu līdz pēdējam brīdim nezini, vai tas projekts būs vai nebūs. Tās divas pasaules ir sadūrušās un, protams, zaudētāji ir visi,” uzskata Kūlis.

Kaut skatītājam no malas var šķist, ka mūziķa darbs sākas ar instrumenta uzskaņošanu pirms koncerta, darba lielākā daļa, protams, aizrit ārpus skatuves gaismām – mēģinājumos, sadarbības meklējumos un projektu konkursos, kur mūziķu un producentu valda tādas pašas biznesa attiecības kā jebkurā citā nozarē. Un „Latvijas Koncertu” un „Carion” strīds, iespējams, paliktu kā atsevišķs konflikts, ja vien tam nesekotu vēl vairāku mūziķu izteikumi, radot sajūtu, ka šis konflikts atsedzis tikai aisberga redzamo daļu.

„Es, godīgi sakot, šo mirkli mazliet gaidīju jau cik gadus, kad tas burbulis plīsīs, jo tā spriedze mūziķu vidū šajā jautājumā nav īpaši patīkama. Kaut kas tur īsti nestrādā,” – tā saka Rihards Zaļupe – sitaminstrumentālists, kurš līdzās darbam Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī aktīvi darbojas arī kā kamermūziķis – gan solo, gan „Xylem Trio” sastāvā.

Ar „Latvijas Koncertiem” viņš nestrādā kopš 2008.gada, kad krīzes laikā, viņaprāt, nepamatoti krasi samazināti piedāvātie honorāri, lai gan par koncertu rīkošanas vai līgumu kvalitāti viņam pārmetumu „Latvijas Koncertiem” nav. Tagad savus koncertus Zaļupe producē pats. (Informācijas labojums lasāms raksta beigās).

„Bet, protams, ne visi mūziķi var noorganizēt paši sev koncertus, un tad jau kas cits viņiem atliek – piedāvā tādu honorāru, un viņi ir priecīgi, ka vispār viņiem kāds kaut ko Latvijā piedāvā,” turpina Zaļupe.

Zaļupes teiktais iezīmē situāciju tieši kamermūzikas žanrā, kur mūziķi nepieder konkrētai iestādei un par spēlēšanu solo vai ansambļos nesaņem regulāru algu. Valsts atbalsts kamermūzikas žanram mērķprogrammā „Kamermūzika” – šogad 140 tūkstoši eiro – konkursu ceļā tiek sadalīts caur „Latvijas Koncertiem”.

„Man tam pierādījumu nav, tas ir tikai tā – ko mēs, paši mūziķi, redzam no malas, bet ir sajūta, ka tiek lobēti atsevišķi mūziķi. It kā jau ir tas kopējais konkurss, bet ir kaut kāda savējā saimīte, kas visu laiku tiek izvirzīta,” atklāj muziķis.

„Latvijas Koncertu” vadītājam šāds pārmetums izraisa smaidu.

„Papētot „Latvijas Koncertu” mājaslapu, var redzēt, cik daudz mūziķu ir „Latvijas Koncertu” sarakstā. Un to ir ļoti daudz. Tāpēc šeit runāt par kaut kādu favorītismu vispār nav nekāda pamata,” saka Ķirsis.

Ķirsis uzsver – projektu atlase notiek vairākās kārtās, to veic deviņu cilvēku žūrija, tādēļ pārmetumi par viņa vienpersonisku ietekmi uz mūziķu izvēli un honorāru lielumu neiztur kritiku.

Bažas, ka "Latvijas Koncertu" monopols neveicina izaugsmi

Tomēr vairāki kamermūziķi uzskata, ka sistēma būtu jāmaina principā, jo „Latvijas Koncertu” daļējais monopols neveicina mūziķu izaugsmi un programmu daudzveidību klausītājiem. Liepājas Simfoniskā orķestra čellists Ēriks Kiršfelds līdzās darbam orķestrī spēlē arī Spīķeru kvartetā.

„Es esmu muzikants, es saku: „Dārgie „Latvijas Koncerti”, lūdzu, ļaujiet man spēlēt to un to.” Un tad „Latvijas Koncerti” visžēlīgi – skaitās, ka ir kaut kāda komisija, bet reāli tā ir vienpersoniska… Tas gan nebūtu būtiski, jo Latvijā tāpat ir maz cilvēku un visi viens otru pazīst. Bet (..) tikko ir kāds mazāks [mūziķu] sastāvs, tiek darīts viss, lai tas ilgi nepastāvētu. Nav iespējams regulārs darbs, ja, piemēram, mums kvartetam šogad laikam nav neviena koncerta, kā solistam man ir viens koncerts,” stāsta Kiršfelds.

Arī klarnetists Mārcis Kūlis uzskata, ka valsts atbalsts kamermūzikai patlaban ir pārāk šaura lēmēju loka pārziņā.

„Mūziķim nav alternatīvu, kur vēl var pieteikties uz valsts finansējumu, ja gadījumā viņu piedāvātā mūzikas vai mākslas forma pēc gaumes nesakrīt ar „Latvijas Koncertu” programmas „Kamermūzika” komisiju. (..) Priekš mūzikas tā nav tā labākā situācija, jo nozare var attīstīties tikai tad, ja ir dažādi skatījumi uz kaut vai to pašu Mocartu, Haidnu un Bēthovenu,” skaidro Kūlis.

Šīs atkarības dēļ var saprast arī mūziķu vairīšanos iebilst „Latvijas Koncertiem”, ko ilustrē arī čellista Kiršfelda teiktais.

„Nu labi, es te tagad pateicu, man šogad nav ar „Latvijas Koncertiem” koncertu, un pēc šī gadījuma es diezgan droši zinu, ka man arī nākošgad viņu nebūs,” - tā Kiršfelds.

Šādu praksi gan pilnībā noliedz „Latvijas Koncertu” vadītājs Guntars Ķirsis, kurš organizācijas vadībā ir jau vairāk nekā 10 gadus.

„Tas būtu ļoti īpatnējs pieņēmums, ka mēs visi [lēmumu pieņēmēji „Latvijas Koncertos”] sanāktu kopā un būtu izveidots mūziķu saraksts, ar kuriem tā kā nebūtu vēlams sadarboties. Tās ir pilnīgas muļķības,” noliedz Ķirsis.

Atgriežoties pie jautājuma par „Latvijas Koncertu” monopolu, jāsaka, ka šo principu Latvija pati nospraudusi savā kultūrpolitikā.

„Koncertdarbībā mums ir zināmas nišas un zināmi monopolstāvokļi. Latvijas Nacionālajai operai ir monopolstāvoklis par operu, baletu un opereti; Valsts akadēmiskajam korim „Latvija” ir monopolstāvoklis par vokāli simfoniskajiem lielās formas darbiem. (..) „Latvijas Koncertu” īpašais uzdevums un rūpes ir nodrošināt koordināciju reģionos ar mākslinieciskajām vienībām, kas nav pastāvīgi nodarbinātas kādā struktūrā kā štata darbinieki,” skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone.

Taču, kā norāda Vilsone, ir arī alternatīvas. Pēdējos gados tirgū parādījušies jauni spēcīgi spēlētāji ārpus Rīgas – reģionālās koncertzāles, kas, pateicoties valsts dotācijai, koncertus var rīkot pašus un līgumus slēgt pa tiešo ar mūziķiem. Piemēru min Cēsu koncertzāles valdes loceklis Juris Žagars.

„Jau tagad ir tā, ka mēs, apejot „Latvijas Koncertus”, saslēdzamies, piemēram, ar Liepāju un nopērkam vienu lielu projektu – divreiz parādīsim Geršvina „Porgiju un Besu” -, citā projektā saslēdzamies ar Rēzekni… No otras puses, „Latvijas Koncerti” strādā kā producentu apvienība. Un tikmēr, kamēr viņi tā strādā, viņi man neko neatņem,” saka Žagars.

„Carion” mūziķi Egīls Šēfers un Egils Upatnieks nākotnē redz pat tik radikālu risinājumu kā pilnīgu atteikšanos no „Latvijas Koncertiem”, līdzīgi kā nesen izdarījusi Zviedrija.

„Vai nu tiešām tā ir – ja atdos šos finanšu līdzekļus reģionālajiem operatoriem, uz turieni brauks tikai Vestards Šimkus un Raimonds Pauls. Paskatīsimies, kādas sezonas ir plānotas Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Ja mēs paskatāmies uz to piedāvājumu, tas ir pat dažādāks un pilnvērtīgāks nekā tas, ko stumj uz reģioniem „Latvijas Koncerti”,” spriež Šēfers.

Lai gan valsts tuvākajā nākotnē neplāno pārdalīt finansējumu vairāk par labu koncertzālēm uz „Latvijas Koncertu” rēķina, tomēr, augot koncertzāļu spēkiem, nenoliedzami būs interesanti vērot pārmaiņas arī koncertu klāstā un producentu attiecībās gan ar pašmāju mūziķiem, gan ārzemniekiem, kas, iespējams, raduši pie citas darījumu prakses. Bet nepatīkamais gadījums ar „Carion” kvintetu, jācer, būs devis labu komunikācijas mācību pašiem „Latvijas Koncertiem”.

24.03.2016. raksts papildināts ar VSIA “Latvijas Koncerti” sniegto informāciju:

Atbilstoši VSIA “Latvijas Koncerti” rīcībā esošajai informācijai laika posmā no 2008.gada līdz 2015.gadam ar Rihardu Zaļupi ir noslēgti līgumi par piedalīšanos divdesmit trīs koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās: četri koncerti 2008.gadā, seši koncerti 2009.gadā, četri koncerti 2010.gadā, četri koncerti 2011.gadā, divi koncerti 2012.gadā, viens koncerts 2013.gadā un divi koncerti 2015.gadā. 

Sadarbībā ar Ēriku Kiršfeldu ir realizēti piecdesmit septiņi koncerti: astoņi 2008.gadā, trīs 2009.gadā, četri 2010.gadā, deviņi 2011.gadā, divpadsmit 2012.gadā, vienpadsmit koncerti 2013.gadā, trīs koncerti 2014.gadā, pieci koncerti 2015.gadā. Tāpat plānoti divi koncerti 2016.gada septembrī un novembrī. Četrdesmit pieci no šiem koncertiem iekļaujas mērķprogrammā “Kamermūzika”.

Savukārt mūziķu honorāri krīzes laikā netika nepamatoti samazināti, ko apliecina VSIA “Latvijas Koncerti” rīcībā esošie dokumenti, tostarp līgumi, tāmes un atskaites.

VSIA “Latvijas Koncerti” piešķirtais valsts finansējums kamermūzikas projektu realizācijai veido tikai nelielu daļu no kopējā valsts paredzētā finansējuma līdzīgu mērķu sasniegšanai. Apgalvojums, ka VSIA “Latvijas Koncerti” ir jebkāda veida monopols Latvijas mūzikas dzīves noteikšanā nav pamatots. Kultūras ministrijas finansējums līdzīgu projektu īstenošanai ir pieejams gan KKF projektu konkursos, gan arī reģionālo koncertzāļu budžetu ietvaros, gan arī sadarbojoties ar citām koncertorganizācijām.

29.03.2016. raksts papildināts ar Riharda Zaļupes informācijas atsaukumu:

Par informācijas atsaukšanu

Vēlētos atsaukt un precizēt informāciju par manu sadarbību (Noslēgtajiem līgumiem) ar Latvijas Koncertiem kopš 2008. gada, kas izskanēja 2016. gada 11. marta raidījumā "Īstenības izteiksme 15 minūtēs".

Man ir bijusi sadarbība ar VSIA Latvijas Koncertiem kopš 2008. gada.

Atvainojos VSIA Latvijas Koncertiem par neprecīzo informāciju un sagādātajām neērtībām.

Ar cieņu, 
Rihards Zaļupe.

 

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti