Par to, ka šajā vietā savulaik atradies Ogres tautas nams, kas celts trīsdesmitajos gados par tautas saziedotiem līdzekļiem un uzturēja aktīvu kultūras dzīvi līdz pat deviņdesmito gadu vidum, šodien ir vien noplukusī izkārtne.
Ogres pašvaldība tautas nama ēku savulaik pārdeva, bet tagad atkal apsver iespēju to pārņemt un atjaunot, veidojot Ogrē operetes teātri, kas tika likvidēts 1995. gadā. Tā funkcijas 2013. gadā pārņēma Latvijas Operetes fonds.
“Teātrim būtu jāveidojas valsts, pašvaldības un privātajā partnerībā. Mēs no savas puses esam izveidojuši trupu, esam jau veidojuši repertuāru vairāk nekā septiņus gadus, mēs esam iedibinājuši tradīciju, mēs esam parādījuši šos jaunos, talantīgos, spēcīgos māksliniekus, kas ir šī teātra nākotnes pamats,” norādīja Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.
“Mēs sevi prezentējam kā pasaules lielvalsti - mums ir izcili operdziedātāji, izcili orķestra instrumentālisti. Bet šī ir viena sadaļa, kur mums ir tukšums, nav nekā. Ja mēs esam daudzās nišās profesionālajā ziņā pirmajā vietā pasaulē pēc atpazīstamības, tad šeit mēs esam pilnīgi pēdējā,” atzina diriģents, Ogres Mūzikas skolas direktors Atvars Lakstīgala.
Fonda vadītāja norādīja, ka Ogre būs izaicinājums, jo līdz šim darbība pamatā tika organizēta Rīgā. Tāpat pagaidām puses atturīgi runā par projekta finansiālajām aplēsēm.
Ogres novada pašvaldība plāno nākamajā gadā veikt tautas nama ēkas tehniskā projekta izstrādi. Bet jau tagad ir skaidrs, ka ēka pilnā apjomā operetes darbību nodrošināt nevar.
“Ja tās ir izrādes, repertuāra izrādes, ir nepieciešams, kur dekorācijas, kur tērpus glabāt. Kur mēģinājuma zāles, kur vienlaicīgi varētu mēģināt dejotāji, dziedātāji, orķestris, katram vajag savu vietu, jo viņi nemēģina visu laiku reizē,” uzskaitīja Atvars Lakstīgala.
Kultūras nozares pārstāvji ir vienisprātis - lai arī operetes teātris Ogrē ir ambiciozs mērķis, tas stiprinātu kultūras nozari ārpus Rīgas.
“Uz “Goru” brauc, uz “Liepājas dzintaru” brauc cilvēki. Tad kāpēc ne uz Ogri, kas atrodas tikai 30 kilometru attālumā,” jautāja diriģente Gunita Bičule.
“Man tik negribētos šauri saukt to par operetes teātri. Tas varētu būt kā tāds otrs muzikālais teātris, kurš iestudē arī komiskās operas, iestudē mūziklus, mums pietiekami daudz latvieši mūziklus sarakstījuši, ir ļoti dažāds un plašs šis diapazons,” norādīja režisors Jānis Kaijaks.
“Droši vien būs ļoti jāpiedomā pie repertuāra izvēles. Droši vien arī par dziedātājiem, arī kādreiz kādu slavenāku paaicināt. Lai to taciņu iemītu uz Ogri,” sprieda J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Ināra Brīnuma.
Ogres novada pašvaldība norādījusi, ka ir gatava sakārtot infrastruktūru, lai nodrošinātu operetes teātra darbību, satura finansēšanu nodrošinot valstij.
