Panorāma

Jaunzemes - Grendes ministrēšanas laiks

Panorāma

Kas pirks Latvijas zemi?

Operas darbinieki tiekas ar jauno valdi

Operas kolektīvā dažādi viedokļi par Žagaru

Tāpat kā sabiedrībā un kultūras aprindās arī pašā Latvijas Nacionālajā operā ir diametrāli pretēji viedokļi par līdzšinējo direktoru Andreju Žagaru.

Premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) piektdien pavēstīja, ka kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisijas pieprasījums nenozīmē Žagara atpakaļ iecelšanu amatā.

Atšķirīgie viedokļi izpaudās arī piektdien, kad pirmo reizi ar darbiniekiem tikās jaunā valde.

Ieradušies visi trīs Žanetas Jaunzemes-Grendes ieceltie valdes pārstāvji. Taču – tā kā Arturs Maskats no amata atteicies – viņš vietu ieņem zāles beigās, līdzās citiem darbiniekiem. Par spīti, dažādajai attieksmei pret Žagaru, sanāksmes laikā nav asu sadursmju. „Par algām es varētu runāt tad, ja es varētu garantēt, solīt. Jo tad, kad es apsolu, es izpildu,” tā jaunā operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte atbild uz jautājumu par iespējamo algu palielināšanu.

Tikmēr par Žagaru izskan dažādi viedokļi. „Ar visu cieņu pret iepriekšējo direktoru, ko viņš visu ir labu izdarījis… Es domāju, ka tas ir ļoti normāli, ka viss mainās un nāk jaunas asinis. Un nevajadzētu nevienam par to uztraukties, ja tur nebūtu kādi zemūdens akmeņi. Lai jums veicas!” saka simfoniskā orķestra koncertmeistars Vilnis Siliņš. Viņa teikto pavada aplausi.

Savas domas par pašreizējo situāciju opernamā un tā notikumu saistību ar kultūras ministres demisiju kameras priekšā darbinieki klāstīt īpaši nevēlas – pietiekot jau ar saspringto gaisotni ikdienā. Vienīgā drosminiece ir dežurante Lillija Pilipenko. „Es domāju, ka otri tādi sasniegumi, kādi ir Žagara kungam, vairs nebūs,” saka Lilija.

Kultūras aprindās par ministres demisiju ir teju tikpat dažādi viedokļi, kā par Žagara atlaišanu no operas. Kustības “Par Kultūru” pārstāve Nora Ikstena, kura šobrīd Gruzijā prezentē savu grāmatu, neslēpj prieku par, viņasprāt, acīmredzami nepiemērotās ministres krišanu.

„Rakstnieki bija pirmie, kas ar to saskārās. Mēs tikām aicināti veidot nozares stratēģiju un to arī izdarījām. Kad mēs saskārāmies ar ministres nekompetenci, mēs to skaļi arī paudām. Diemžēl Latvijai vajadzēja pusotru gadu, lai pārliecinātos, cik nekompetenti un ar kādām metodēm šī ministre strādā,” saka Ikstena.

Tikmēr „Kultūras alianses” pārstāve Dace Bluķe norāda – pēc konflikta ar rakstniecēm pērn pavasarī, alianse ar ministri vienojusies par dialoga maiņu un kopš tā laika ik nedēļu bijušas abu pušu tikšanās. Tajās izstrādāti vairāki ilgtermiņa plānošanas dokumenti. „Es nepiekrītu tam, ka ministrei nav bijis dialoga ar nozari (..) Parasti šīs kaislības un vētras ir radušās no nesaprašanās ar īpašām personām. Tur ministrei pietrūkusi smalkjūtība un spēja saprasties ar spilgtām kultūras personībām, kas mēdz būt gan emocionālas, gan viegli uzliesmojošas,” saka Bluķe.

Viņa arī cer, ka padzenot Grendi, premjeram ir padomā reāls kandidāts, jo, kad pēc iepriekšējās sadursmes ar ministri, kultūras nozare pati meklēja iespējamo alternatīvu, neatradās neviens, kurš vēlētos šo amatu ieņemt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt