18. februārī valdība lēma savā īpašumā bez atlīdzības pārņemt Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, kurā tuvākajos gados jāveic miljonos mērāmas investīcijas. Rīgas domei tādas naudas nebija, tāpēc tā piekrita ēku atdot valsts īpašumā. Tā tagad nodota Kultūras ministrijas valdījumā. LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš Latvijas Radio skaidroja, ka īpašnieku maiņa pati par sevi remontdarbu finansējuma problēmas neatrisina, taču naudu, kas iepriekš tika maksāta Rīgas domei kā nomas maksa, nu varēs ieguldīt ēkas uzlabošanā.
“Rīgas domes ieguldījums, bez šaubām, ir jaunās piebūves uzcelšana, kas arī atrisināja lielu daļu telpu problēmu, bet īpaši vecās ēkas daļai (ēkai ir vairāk nekā 150 gadi) ir gadu gaitā uzkrājušies atsevišķu iekšējo sistēmu darbi, kā, piemēram, inženiertīkli, siltumapgāde un tā tālāk, kuru stāvoklis ir salīdzinoši slikts, un tie arī ir tie ieguldījumi, uz kuriem nākamajos gados būs jākoncentrējas. Tā viena lieta, kas ar to saistīta – kad ēka piederēja Rīgas domei, tad opera un balets arī maksāja gana lielu nomas maksu, tie bija 300 000 eiro gadā, plus vēl opera no savas puses ieguldīja 100 000 – 150 000 gadā remontdarbos un tā tālāk.
Un tā ir nauda, kuru pēc šīs pārņemšanas turpmāk opera pati no savas puses varēs ieguldīt šajā ēkā. Tā kā es teiktu, ka zināmā mērā tā ir līdzekļu racionalizācija,” uzsvēra Voldiņš.
Voldiņš atklāja, ka šobrīd būtiskākie darbi, uz kuriem operas vadība koncentrējas, ir zibensnovedēja uzstādīšana, iekšējās apziņošanas sistēmas. Tāpat šogad plānots sākt darbu pie inženiertīklu projektēšanas – tas aizņemšot pusotru, divus gadus.
“Līdz ar to ieguldījumi, kaut arī viņi tiešām būs miljonos, visticamākais, izkliedējas pa četru, piecu gadu periodu,” sacīja Voldiņš.
Voldiņš lēsa, ka kopumā ēku kompleksa remontā piecos gados jāiegulda 4 līdz 5 miljoni eiro.
Kā kritiskākās pozīcijas, kurās remonts nepieciešams tuvākajā laikā, atsaucoties uz septembrī veiktu tehniskās apsekošanas atzinumu, Voldiņš minēja ūdensapgādi, ventilāciju, siltumapgādi un energoefektivitāti.
