Opera mainās laikam līdzi un ir sava laika spogulis

Ar mērķi popularizēt operu un tās ietekmi uz sabiedrību šoruden pirmo reizi notika Pasaules operas diena. To rīkoja trīs profesionālas operas organizācijas, kas pārstāv Eiropu, Latīņameriku un Ameriku. Kā rāda tendences – arī opera mainās laikam līdzi un ir sava laika spogulis.

Šobrīd operas pasaulē sāk mazināties izteiktais zvaigžņu kults, opera tiecas būt pieejamāka visplašākajam skatītāju lokam, līdzās vīriešiem sevi arvien spēcīgāk piesaka sievietes – diriģentes un režisores.

Opera mainās laikam līdzi un ir sava laika spogulisBaiba Kušķe

    Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskās plānošanas daļas vadītāja Astra Irmeja-Šēfere stāsta, ka “šī pasaules pirmā operas diena ir iniciatīva, kas ir radusies ar mērķi atzīmēt šo dienu, kurā vairāk pievērš uzmanību tam, kā opera var ietekmēt sabiedrību kopumā un veicināt ne tikai uzziņu par operu, bet arī izpratni par to”.

    Šēfere regulāri piedalās operas Eiropas konferencēs, un šoruden, 25. oktobrī, konferences laikā tika atzīmēta arī pirmā Pasaules operas diena.

    Viens no virzieniem, pie kura jau krietnu laiku strādā operteātri visā pasaulē, ir – kā padarīt operu pieejamāku un aizsniegt jaunus skatītājus, jo opera sen vairs nav tikai elitārs izklaides veids bagātniekiem, kā tas bija savulaik.

    “Pie tā tiek strādāts ar dažādiem interaktīviem projektiem. Ir teātri, kas, piemēram, iziet ārpus teātra sienām un iestudē operas bērnudārzos, skolās, slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, ņemot talkā arī šo konkrēto iestāžu darbiniekus, personālu, arī cilvēkus, kas tur dzīvo, strādā, uzturas,” stāsta Irmeja-Šēfere.

    “Ir drosmīgi operteātri, kas arī sadarbojas ar ieslodzījuma vietām un arī tur cenšas cilvēkus aizsniegt, un savā ziņā arī mainīt viņus ar to, ka viņi tiek iesaistīti šādā notikumā, kas paver viņu skatam varbūt arī ko labu un iepriekš neredzētu,” atzīst Irmeja-Šēfere.

    Īpaši svarīgi opernamiem šķiet uzrunāt pašus jaunākos skatītājus; opera ne tikai iet pie viņiem, bet aicina viņus arī pie sevis, bieži vien piesaistot ar gana neordināriem pasākumiem.

    “Kolēģi no Skandināvijas un Vācijas stāstīja, ka viņi ir rīkojuši pat tā sauktās pidžamu ballītes operā. Jaunieši atnāk, viņi var noskatīties kādu izrādi, tad operā nakšņot, no rīta mosties, izvērst to par garāku piedzīvojumu,” stāsta Irmeja-Šēfere.

    “Arī te domas dalās, vieni saka – vai mēs neesam tādi kā krustneši, kas par visu varu cenšas visus pievērst ticībai operai. Es domāju, uz visu jāskatās samērīgi.

    Bet kopumā ir ļoti daudz interesantu ideju par to, kā jauno paaudzi ieinteresēt par operu,” secina Irmeja-Šēfere.

    Arī mūsu operā ir ļoti pieprasīti 2018. gadā aizsāktie koncerti bērniem līdz 4 gadu vecumam „Mazulis ausās, mūziku klausās”, kas veidoti, īpaši piedomājot, lai mazuļiem būtu ērti, interesanti un viņi pierastu pie operas vides.

    Operas pieejamību visplašākajam lokam veicina arī pirms četriem gadiem izveidotā digitālā vietne „Opera vision”, kurā skatītājs bez maksas var noskatīties dažādus operu ierakstus vai tiešraides.

    Tostarp arī mūsu operas izrādes, jo arī mūsu opera ir šīs platformas biedrs.

    Operu par vienu no pašiem interesantākajiem mākslas žanriem mūsdienās uzskata laikraksta „Diena” kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, kurš jau aptuveni 15 gadus seko līdzi un raksta par operas norisēm Eiropā un pasaulē.

    Viņaprāt, opera kā ļoti dažādu mākslas žanru sintēze lieliski atspoguļo kopējās tendences laikmetīgajā mākslā.

    “Teātris, mūzika, vizuālā māksla, instalācijas, arī starpžanru projekti – ar operu tam ir vistiešākais sakars, un tāpēc man tas šķiet ļoti interesanti,” atzīst Jerohomovičs.

    Operas mākslā ļoti svarīgs nu jau ilgus gadus turpina būt tā sauktais režijas teātris, kad režisoram iestudējuma tapšanā ir ne mazāk svarīga loma kā diriģentam. Pēdējos gados arvien spēcīgāk abās šajās pozīcijās sevi piesaka sievietes.

    “Gandrīz visos lielākajos teātros mēs varam atrast gan sievietes diriģentes, gan sievietes režisores, un ļoti labi, ka tā. Un arī visos lielākajos simfoniskajos orķestros nav iedomājama sezona, kurā nav pārstāvētas sievietes. Gan pie diriģenta pults, gan sievietes komponistes. Tas ir visur, un tas ir ļoti labi,” stāsta Jerohomovičs.

    Toties pēdējos gados sāk mazināties ilgu laiku vērojamais zvaigžņu kults.

    “Vēl ir dažas superzvaigznes. Tādi dziedātāji kā Jonass Kaufmanis un Anna Ņetrebko, bet faktiski viņi arī ir divas pēdējās superzvaigznes. Teātri vairs tik ļoti no superzvaigznēm nevēlas būt atkarīgi, jo, pirmkārt, tā ir ļoti liela slodze budžetam, otrkārt, šīs zvaigznes diemžēl nevēlas atvēlēt laiku mēģinājumiem, dažādu iemeslu dēļ ir vēl dažādi citi ierobežojoši faktori.

    Un tādēļ teātri arvien biežāk izvēlas citus dziedātājus, kuriem nav tik lielas publicitātes un tik lielas svītas,” stāsta Jerohomovičs.

    Jau sen pagātnē laiks, kad solistam svarīgas bija galvenokārt tikai vokālās kvalitātes, tagad līdzās balsij ļoti būtisks ir arī vizuālais un aktieriskais aspekts. Daudz augstākas prasības ir arī pret operas kora māksliniekiem, arī katram no viņiem ir jāspēj būt aktierim.

    Tāpat katram sevi cienošam operteātrim raksturīgi tas, ka līdzās klasikai tas pasūta un iestudē jaundarbus. Parādās aktuālas tēmas arī sižetu ziņā, un Astra Irmeja-Šēfere kā vienu no piemēriem min vides aizsardzības tēmu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti