Okupācijas muzeja direktors: Nemitīgā cīņa traucē muzejam aizstāvēt nacionālās intereses

Nemitīgā cīņa par muzeja eksistenci nopietni traucē muzeja darbu Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanā, norādījis Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Uzdodot jautājumu par to, kuram muzeja darbības bremzēšana ir izdevīga, Nāgels skaidroja, ka muzejam jāveltī savas pūles ne nacionālo interešu aizstāvēšanai, bet gan sīkiem arhitektūras jautājumiem.

"Viens no tiem ir, piemēram, vai pārbūvētai ēkai - Nākotnes namam - baltais granīts drīkstēs apklāt kādus kvadrātmetrus vairāk vai kādus kvadrātmetrus mazāk," skaidroja Nāgels.

Direktors uzsvēra, ka Okupācijas muzeja darbs pašlaik ir īpaši svarīgs. Nāgels atgādināja Baltijas institūta vadītāja Viktora Guščina uzstāšanos Krievijas televīzijā ar mudinājumu rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju, un te atdzimstot nacisms. Krievijas prezidents Putins publiski uzstājies ar plāniem gatavot skolu apmācības programmas, kas nodrošinās, ka krievu skolās ārpus Krievijas tiks pasniegtas vēstures mācības Krievijai labvēlīgā versijā.

"Dažu Latvijas arhitektu rīcība liek saprast, ka tie uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbs ar skolniekiem, skolotājiem un metodisko materiālu sagatavošanu ir mazāk svarīgs nekā Ļeņina simtgadei par godu celtās ēkas iekonservēšana tās patreizējā izskatā," secināja Nāgels.

Okupācijas muzeja direktors norādīja uz diviem pasākumiem pēdējo divu nedēļu laikā - Maskavas namā notikušo konferenci par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos, kā arī publisko diskusiju par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu.

"Kaut arī Būvniecības likums skaidri nosaka, ka arhitektoniskās kvalitātes princips ietver sabiedrības interešu līdzsvarošanu, tomēr bija noprotams, ka daudziem svarīgāks bija gaumes jautājums par Latviešu strēlnieku laukuma eklektiku nekā lauztie solījumi nodrošināt muzejam vajadzīgo ēku līdz 2013.gada beigām," skaidroja Nāgels.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome 14. decembrī organizēja sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā par Okupācijas muzeja pārbūves projektu diskutēja gan arhitekti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija iepriekš būvvaldei ieteica neatbalstīt muzeja rekonstrukcijas projektu, bet pēc pirmdienas diskusijas Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis komentēja, ka ir cerība nākamgad to atbalstīt. Viņš bija patīkami pārsteigts par projekta autoru ieklausīšanos kritikā, jo autori bija mēģinājuši iespēju robežās ievērot ēkai paredzēto būvlaidi, kā arī samazinājuši piebūves arhitektūras mākslinieciskā risinājuma - baltās granīta apdares - īpatsvaru kopējā objekta risinājumā. Princis gan vēlas, lai vēsturiskā muzeja ēka tiktu vēl vairāk saglabāta.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs atzinumu par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības projektu Rīgas pilsētas būvvaldei sniegs līdz 2016.gada 15.janvārim.

Projekts "Nākotnes nams" iecerēts kā daļa no padomju okupācijas varas upuru piemiņas memoriāla, kas veidots pēc arhitekta Gunāra Birkerta ieceres. Pērn augustā valdība atbalstīja 7,4 miljonu eiro piešķiršanu memoriāla kompleksa izveidei. Kompleksa būves pirmā kārta - Latvijas Okupācijas muzeja  ēkas rekonstrukcija un tā piebūves celtniecība - jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Iepriekš 20 Latvijas arhitekti izplatīja vēstuli Kultūras ministrijai ar aicinājumu saglabāt Okupācijas muzeja ēku Strēlnieku laukumā esošā veidā un necelt pie tās arhitekta Birkerta iecerēto piebūvi "Nākotnes nams", jo tā sabojāšot ēkas izskatu. Arhitekte Zaiga Gaile sākusi arī parakstu vākšanu, pieprasot sakopt un saglabāt Okupācijas muzeja ēku esošajā veidolā, jo pārbūvēta un pārdēvēta, tā, viņasprāt, zaudētu arhitektūras vērtību un savas sūtības simbolisko svaru.

Nepieciešamību turpināt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta īstenošanu apstiprinājusi gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Oktobra sākumā viņa norādīja, ka koalīcija ir vienojusies par rekonstrukcijas projekta turpināšanu, atzīstot, ka muzeja piebūve jāsāk celt saskaņā ar arhitekta Birkerta ieceri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti