"Mums ir jāpieņem pilnīgi cita realitāte dzīvē. Realitāte, kura nebeigsies, no vairākiem faktoriem [skatoties]," uzsvēra Ojārs Rubenis. "Pirmkārt, mums nekad vairs nebūs šādas attiecības ar kaimiņvalsti, mums nekad vairs nevarēs būt tāda sadarbība arī ar tiem cilvēkiem, kuri ir klusējuši šinī laikā. Jo man liekas, ir divas lietas: skaidri un gaiši pateikt, un to es varu pateikt visu teātra ļaužu vārdā, ka šī ir agresija, šis ir Hitlera un Staļina cienīgs turpinājums, un mēs pret to nevaram būt vienaldzīgi, un mums pret tādiem cilvēkiem, kuri nekad to nav skaļi pateikuši, nekad vairs nevarēs būt labvēlīga attieksme, jo zināmā mērā arī klusēšana ir pozīcija. Un šī klusēšana bieži vien ir bīstamāka nekā skaidrs teikums, ka es atbalstu agresiju vai neatbalstu agresiju."
Rubenis arī norādīja: "Man liekas, ka šis ir laiks, kad nevajadzētu katram savu personību izcelt uz citu cilvēku rēķina, ko es tagad novēroju. Jo tas, man liekas, ir negaumīgi un varbūt pat reizēm nelietīgi."
"Es aicinu pēc katras izrādes māksliniekus iziet un pateikt saviem 500, 700, 1000 skatītājiem, ka mūsu kolektīvs ir iestājies pret karu. Un tie, kas to nevēlas, lai neiet ārā. Es aicinu arī iespēju robežās katru kolektīvu, katru cilvēku ziedot un palīdzēt cilvēkiem, kas ir nonākuši bēdās, arī Ukrainas māksliniekiem, kuri nonākuši bēdās, jo, nedod Dievs, mums to piedzīvot. Mēs esam ļoti tuvu tam. Un visbeidzot es aicinu Teātra darbinieku savienības vārdā, – mēs domāsim, kā to izdarīt, – katru dienu kādā noteiktā laikā iet pie Krievijas vēstniecības un pateikt savu pozīciju. Jo, es domāju, ka mēs, mākslas un kultūras cilvēki, varam ļoti daudz, ko mēs neesam līdz šim uz pilnu klapi izmantojuši," uzsvēra Rubenis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
