Ogres teātra aktieri pēc «profesionālā statusa» saņemšanas par algotiem māksliniekiem nekļūs, bet priecājas par atzinību

Ogres pašvaldība nesen lēmusi piešķirt profesionāla teātra statusu vietējam amatierteātrim. Jaunais statuss ļaušot Ogres pilsētas teātrim augt un sacensties jau augstākajā teātra līgā. Trupas aktieri gan nav profesionāļi tajā ziņā, ka teātri spēlē no darba brīvajā laikā un samaksu par to nesaņem. Un tas nemainīšoties arī jaunajā statusā. Kas ir “profesionāls teātris” - tas pašlaik kultūrpolitikas dokumentos nav definēts.

Ogres teātra aktieri pēc «profesionālā statusa» saņemšanas par algotiem māksliniekiem nekļūs, bet priecājas par atzinībuMāra Rozenberga

Ogres teātra jaunākais iestudējums “Lai dzīvo Bušona!” pirmizrādi piedzīvoja 25. oktobrī. Spēlēt aktieri varēja, pateicoties jaunajam profesionālā teātra statusam, jo amatierkolektīvu nodarbības pašlaik pandēmijas dēļ nav atļautas. Pašlaik arī Ogres teātris sabiedrības veselības labad izrādes uz laiku ir pārtraucis.

Režisora Jāņa Kaijaka vadībā Ogres teātris pēdējā piecgadē trīs reizes ieguvis “Gada izrādes” titulu Nacionālā kultūras centra amatierteātru skatēs un pērn saņēmis pirmo Līvijas Akurateres balvu par izcilu sniegumu un ieguldījumu Latvijas kultūrvidē. Tieši augstvērtīgo sniegumu Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) uzsver kā galveno iemeslu pašvaldības lēmumā atbalstīt režisora lūgumu pēc jauna teātra statusa.

Ar pandēmijas ierobežojumiem tam saistības neesot. “Nekādā gadījumā. Mums ir pietiekoši profesionāls teātris, kas vēlas augt un sacensties ar teātriem jau citā līmenī. Tas viņiem ir izaicinājums,” viņš norāda.

Pašvaldības finansējums teātrim gan tāpēc nepieaugs. Pēc Helmaņa teiktā, teātris ir gandrīz pašpietiekams, jo biļetes allaž esot izpārdotas.

Atšķirība jaunajā statusā – teātris savu budžetu varēs pārvaldīt pats.

Konkrētu kritēriju, kas ir “profesionāls teātris”, Latvijas kultūrpolitikas dokumentos pašlaik nav. Kultūras ministrijā norāda, ka nākotnē tādus plānots ietvert jaunajā Teātra nozares stratēģijā.

Ogres teātra saņemtie apbalvojumi LNKC amatierteātru iestudējumu skatēs 2009 – 2019

2019.gads

  • GADA AKTIERIS - Guntis Kolbergs – Ervē (P.Barijē, Ž.P.Gredī “Rītdiena ir tālu” Ogres teātrī)
  • Diploms Ogres teātrim par veiksmīgu izrādes muzikālo noformējumu (P.Barijē, Ž.P.Gredī “Rītdiena ir tālu”, režisors Jānis Kaijaks)
  • Ogres Tautas teātris 2019.gadā saņem pirmo LNKC jauniedibināto Līvijas Akurāteres balvu par izciliem sasniegumiem amatiermākslā un būtisku ieguldījumu pilsētas/novada kultūrvides veidošanā

2018.gads

  • GADA IZRĀDE 2018 - Antons Čehovs “Ivanovs” (režisors Jānis Kaijaks)
  • Gada režisors Jānis Kaijaks
  • GADA AKTIERIS - Andris Krauja – Ivanovs (A. Čehovs “Ivanovs” Ogres Tautas teātrī)
  • GADA AKTRISE - Margarita Lutere – Anna Petrovna (A. Čehovs “Ivanovs” Ogres Tautas teātrī)

2017.gads

  • Diploms Ogres Tautas teātrim par aktieru – bērnu darbu (R.Dāls “Matilde”, režisori Jānis Kaijaks, Indra Tilaka)

2016.gads

  • GADA IZRĀDE 2016 - Oskars Vailds (“Cik svarīgi būt nopietnam”, režisors Jānis Kaijaks)
  • Gada režisors Jānis Kaijaks
  • Diploms par spilgtu aktiera darbu Ernestam Greizim – Džonam Vērdingam (“Cik svarīgi būt nopietnam”, režisors Jānis Kaijaks)
  • Diploms par spilgtu aktiera darbu Guntim Kolbergam – Aldžernonam Monkrīfam (“Cik svarīgi būt nopietnam”, režisors Jānis Kaijaks)

2015.gads

  • GADA IZRĀDE 2015 - Henriks Ibsens “Bernika projekts” (režisors Jānis Kaijaks)
  • Gada režisors Jānis Kaijaks
  • Diploms par spilgtu aktiera darbu Guntaram Arājam – Konsulam Bernikam (H.Ibsens “Bernika projekts”, režisors Jānis Kaijaks)

2014.gads

  • Laumai Straumei par veiksmīgu Aleksandras Omartijas lomas atveidojumu (A.Eglītis „Omartija kundze”, režisors Jānis Kaijaks)
  • Valdim Kļaviņam par veiksmīgu Klāva Omartija lomas atveidojumu (A.Eglītis „Omartija kundze”, režisors Jānis Kaijaks)
  • Rīgas reģiona Gada izrāde 2009 – Žans Batists Moljērs „Dons Žuāns” (režisors Jānis Kaijaks)
  • Diploms par iestudējuma režiju Jānim Kaijakam (Ž.B.Moljērs „Dons Žuāns”)
  • Labākais aktieris – Edijs Čibels (Sganarels, Ž.B.Moljērs „Dons Žuāns”, režisors Jānis Kaijaks)

Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Bet ilggadējais Ogres teātra režisors Jānis Kaijaks uzsvaru liek uz vārdu “pilsētas teātris”: “Šis profesionālais nosaukums – tas ir drīzāk administratīvs. Būtībā mēs esam kļuvuši par Ogres pilsētas teātri. Atšķirība tomēr ir. Profesionalitāte ir mākslinieciska, tā ir jāpierāda no izrādes uz izrādi, un es ceru, ka mums tas izdosies, bet administratīvā ziņā tas nozīmē savu struktūru, savu budžetu. Mēs arī savās izrādēs vienmēr esam centušies piesaistīt profesionālus māksliniekus – scenogrāfus, horeogrāfus, gaismu māksliniekus. Aktieri nav profesionāļi, un tas ir mūsu īpašais gadījums –

no teātra mīļotājiem ir izauguši profesionāli spējīgi aktieri, kuri var tikt galā ar ļoti sarežģītu repertuāru,” viņš paskaidro.

Tam piekrīt arī teātra kritiķe un šā gada “Spēlmaņu nakts” žūrijas locekle Gundega Saulīte, kura rakstījusi vienu no rekomendācijām pašvaldībai teātra atbalstam. Viņasprāt, Ogres teātris uz Latvijas amatierteātru fona stipri izceļas gan ar izrāžu kvalitāti, gan repertuāra izvēli, ko nevada princips – “ko vieglāk nospēlēt” vai “kas būs kases gabals”.

“Šis kolektīvs vienmēr ir izvēlējies augstus mērķus un grūtus uzdevumus. Nu, piemēram, kurš tad iepriekš varēja iedomāties, ka par vienu no visvairāk apmeklētajām un skatītāju iemīļotākajām izrādēm varētu kļūt Čehova „Ivanovs”? Tā ir ļoti spraiga, psiholoģiski līdz niansēm izstrādāta izrāde ar milzīgu katarses spēku,” saka teātra zinātniece.

“Ivanovs” pērn valsts līmenī ieguva “Gada izrādes” titulu, galveno lomu tēlotājus Andri Krauju un Margaritu Luteri atzina par gada aktieriem.

“Es jau 18 gadus esmu Ogres teātra dalībniece. Vairāk nekā puse manas dzīves ir pagājusi Ogres teātrī!” saka Lutere. Ikdienā viņa strādā izglītības jomā, bet vakaros trīsreiz nedēļā spēlē teātri. Pirms pirmizrādēm mēģinājumi mēdzot arī būt katru vakaru un, ja vajag, ilgt pat līdz pusnaktij.

“Tam sanāk veltīt lielu dzīves daļu, varam pat uzskatīt, ka tas mums visiem ir tāds kā otrais darbs,” viņa atzīst. Taču jauniegūtā “profesionālā teātra” statusa dēļ viņi dienas darbus nepametīšot. Margarita to vairāk uztverot kā atzinības apliecinājumu no pašvaldības.

“Mēs vairāk paši uzsveram, ka esam “pilsētas teātris” – kaut kur pa vidu starp profesionāļiem un amatieriem.

Ar panākumiem skatēs un intensīvo darbu to esam pierādījuši,” uzsver teātra dalībniece.

Teātra kritiķe Gundega Saulīte izceļ Ogres teātra saliedēto ansambli – gandrīz 30 dažādu paaudžu aktieru. To par lielu bagātību uzskata arī režisors Jānis Kaijaks, un viņu vietā aicināt spēlēt profesionāļus viņš negrasās. Bet kas tad galu galā līdz ar jauno statusu mainīsies?

“Ikdienā – tā ir cita līmeņa atbildība, mēs esam pievērsuši sev uzmanību, daudzi skatīsies kritiski un vērtēs, vai atbilstam šīm ambīcijām, ko esam izvirzījuši.

 Tātad daudz vairāk jāstrādā un jādomā par repertuāru, cik dažādu un interesantu spēsim piedāvāt,” teic režisors.

Amatieru teātriem netipisko repertuāra principu, vienlaikus iestudējot vairākas izrādes, var īstenot pēdējos gadus, kopš kolektīvam ir sava pastāvīga teātra telpa Ogres novada Kultūras centrā. Pašvaldība tajā ieguldīja ap 300 tūkstošiem eiro.

Jaunais “profesionālā teātra” statuss nākotnē varētu ļaut pretendēt arī uz dalību “Spēlmaņu nakts” skatēs, bet par to vēl esot pāragri domāt, saka Jānis Kaijaks, kurš ar diviem teātra sastāviem Ogrē strādā sešus vakarus nedēļā. Kā līdzīgu piemēru režisors min Rēzeknes teātri “Joriks”, kas arī savulaik tapis kā amatierteātris, bet nu jau parādās "Spēlmaņu nakts" nominācijās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt