Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece ir ļoti gandarīta, ka beidzot kopš savas 36 gadu darbības muzejs ir savām funkcijām īsti piemērotās telpās. Sākotnēji tas atradies pavisam šaurās telpās kādā Ogres vasarnīcā, pēc tam pārcelts uz Ogres kultūras namu, arī muzejam nepiemērotu vietu, līdz novada pašvaldība muzeja vajadzībām noskatīja un iegādājās kādreizējo PSRS Valsts bankas ēku, veica kapitālus remontdarbus un muzejs visam klāt vēl ieguva ēku ar savu īpašu stāstu.
Naudas maisi un gleznu izstāde
Ēkas vēsturei un pārtapšanai par muzeju arī veltīta pirmā ekspozīcija, kas skatītāju sagaida jau muzeja foajē un saucas "No bankas līdz muzejam".
"Šī ēka ir ar savu stāstu, savu vēsturi, celta 1970.gadā kā Valsts bankas Ogres nodaļa. Visus šos 50 gadus te banka arī ir atradusies, un šī te mūsu nelielā ekspozīcija muzeja sākumā arī vēsta par šīs ēkas pārtapšanu par muzeju. Mēs te redzam vecās izkārtnes latviešu un krievu valodā. (..) Arī attiecīgos saukļus redzam uz mājas "Ar trieciendarbu sagaidīsim Lielā Oktobra 60.gadadienu!”. Redzam arī oriģinālos priekšmetus no bankas – naudas maisus, kuros tika pārvesta nauda, bruņu vesti, ko izmantojuši bankas apsargi," stāsta Smiltniece.
Lielākā vieta muzeja pirmajā stāvā atvēlēta izstāžu zālei, ko no foajē atdala stiklotas durvis. Tādēļ jau pa gabalu var redzēt, ka aiz tām skatītāju sagaida kas ļoti īpašs – Ievas Iltneres gleznu izstāde.
"Mūsu lepnums tagad ir šī te izstāžu zāle, mūsu iepriekšējās telpās tai bija atvēlēta ļoti maza zālīte. (..) Tagad mēs varēsim aicināt māksliniekus šeit eksponēt savus darbus, un esam lepni, ka šo zāli atklāj tieši Ievas Iltneres gleznas. Pirmo reizi tās varēs aplūkot arī Ogrē, ne tikai Rīgā," stāsta muzeja direktore.
Arī izstāžu zālē saglabāta kāda spilgta atsauce uz ēkas vēsturi, proti, tās ir pelēkas, smagnējas un mazliet nolupušas seifa durvis. "Tās ir ļoti biezas, pusmetrs varētu būt. Mums tās vēl nav izdevies attaisīt, jāmeklē kāds kramplauzis, un tad mēs tās vērsim arī vaļā un varēsim arī lietot."
Ieskats vasarnieku izklaidēs un leģendās
Ēkas otrajā stāvā paredzēta pastāvīgā ekspozīcija, kas šobrīd vēl nav iekārtota, bet ir apskatāma izstāde "Vasarnieki Ogrē”. Tā atklāj Ogri kā savulaik ļoti iecienītu kūrortu, vēstot par vasarnieku izklaidēm un leģendām, kas tās apvij. Aptvertais laika posms no 20.gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam.
Izstāde ir vizuāli krāšņa un to papildina arī audio skaņa. "Izstādē skan speciāli ierunātas 30.gadu ziņas, lai cilvēkiem būtu ērtāk, ejot pa izstādi, nevis lasīt garus tekstus, bet klausīties," teica muzeja direktore.
Izstādes fotogrāfijās iespējams aplūkot, kā funkcionēja tik ļoti iecienītās masāžas ietaises. Tās parasti tika ierīkotas toreiz Ogrei tik raksturīgo koka laipu tuvumā, ap kurām notika visa vasarnieku sadzīve – viņi uz šīm laipām sauļojās, pie tām peldējās un masējās. Vienas šādas koka laipas makets speciāli izgatavots arī izstādei.
"Laipām bijusi tīri praktiska funkcija, Ogres pilsētu divās daļās sadala upe, un cilvēki dzīvo upes abos krastos, un, lai to šķērsotu, nepietika ar tiltu, vairākās vietās tika uzstādītas šādas te laipas. Tām tīri praktiska funkcija, bet arī vizuāli tās izskatījušās jauki, un fotogrāfijās mēs redzam, ka tā ir kā īpaša Ogres zīme. Pie laipām bija izveidotas īpašas masāžas ietaises. (..) Ūdens spēks ir bijis tik liels, kad kungiem arī peldbikses dažkārt ir tālāk uz Daugavu aizpeldējušas. Dāmām par to nebija jāuztraucas, ko peldkostīmi tajos laikos bija tikai kopīgie," teica Smiltniece.
Tā laika peldkostīmi, pārģērbšanās kabīnes, saliekamie krēsli, šūpuļtīkli un daudzi citi vasarnieku izmantotie priekšmeti arī aplūkojami izstādē. Tāpat kā, piemēram, senās afišas liecinot, cik bagātīga kultūras un sporta dzīves vasarniekiem piedāvāta.
Ja kādreiz kādiem negribējās iet uz speciāli organizētiem pasākumiem, ballīti viņi sarīkoja paši, un tad neatsverams palīgs bija kofera tipa patafons, arī visā krāšņumā aplūkojams izstādē.
Skapis no filmas "Ilgais ceļš kāpās''
Jaunās telpas ar savu plašumu dod iespēju izstādīt daudzus tādus eksponātus, ko iepriekšējā šaurībā nekādi nevarēja atļauties. Piemēram, īstas skaistules ir līdz šim ilgi muzeja krājumā gulējušās, bet tagad restaurētās un izstādē goda vietu ieņēmušās lielās, baltās šūpoles. Tās trīsdesmitajos gados darinājis tolaik Latvijā zināms arhitekts Vladimirs Šervinskis, kurš šūpoles uztaisījis savas ģimenes vajadzībām.
Un vēl viens ļoti īpašs priekšmets, kas arī līdz šim neizstādīts gulējis muzeja krājumā, bet tagad apskatāms visā savā godībā – ir leģendārais Ogres aptiekas skapis ar zaļajiem stikliem, un leģendārs tas ir vairāku iemeslu dēļ.
"Šis iespaidīgais skapis atradies Ogres aptiekā, ir gatavots 20.gadu sākumā, gatavots speciāli šai aptiekai un atradies tajā līdz 1988.gadam, kad aptiekā sākās rekonstrukcijas darbi. Tagad šī te skaistā mēbele ir restaurēta, un ogrēniešiem šis te skapis ar zaļajiem stikliem vēl ir ļoti labā atmiņā. Tas ir arī saglabājies filmas "Ilgais ceļš kāpās” kadros, mēs to redzam Martas un Artūra romantiskajā tikšanās skatā. Viņi viens otru ilgi nav redzējuši, ir kara laiks, un viņi nejauši satiekas aptiekā, abi ir apmulsuši, bet priecīgi viens otru ieraugot, un fonā redzams skaisto skapi," stāstīja muzeja vadītāja.
Līdzās izstādei "Vasarnieki Ogrē” muzeja otrajā stāvā apskatāma vēl viena, nelielāka izstāde "Ar velo uz Ogri”, kas ir ieskats Latvijas velosipēdu būves un kultūras vēsturē. Izstādē eksponēti ne vien "ērenpreisi”, bet arī citu zīmolu brīvvalsts laikā ražoti divriteņi, arī velosipēdu zvanu kolekcija.
Ieeja muzejā ir bez maksas, un apmeklētājiem muzejs ir atvērts sešas dienas nedēļā – no otrdienas līdz svētdienai. Jau šobrīd muzejnieki intensīvi strādā pie pastāvīgās ekspozīcijas izveides, ko atklās nākamā gada maijā par godu Ogres pilsētas 90 gadu jubilejai un Latvijas simtgadei.
