Viens no savdabīgiem Latgales simboliem Rēzeknes novada Feimaņu pagastā esošais obelisks “Krusta nesējs” kopā ar vēl diviem sakrāliem Feimaņu arhitektūras objektiem aizvadītā gada nogalē atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli.
Vietējie cer, ka šo objektu iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pavērs plašākas iespējas nākotnē piesaistīt to remontam un atjaunošanai nepieciešamo finansējumu.
“Šo var saukt par vienu no Latgales simboliem,” Rēzeknes novada Feimaņu pagastā kopā ar vietējo aktīvisti un vēstures izpētes entuziasti Silviju Assari Radio piestāj Feimaņu-Preiļu autoceļa malā. Tur pakalna galā majestātisks izslējies vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – no plēstiem laukakmeņiem 1825.gadā celtais desmit metrus augstais obelsiks “Krusta nesējs” jeb "Myura krysts" ar kokā grieztu Kristus figūru uz tā. “Tāds laikam ir vienīgais, un līdz ar to to bieži vien attēlo [kā Latgales simbolu], ne tikai Māras pieminekli, bet arī šo,” stāsta Assare.
Kopš 1990.gada uz obeliska veida postamenta vēsturiskās Kristus figūras vietā uzstādīts koktēlnieka Antona Rancāna veidots sakrāls tēls. Piemineklis dažus gadus atpakaļ arī remontēts un veikta apkārtnes sakārtošana.
Obelisks ir viens no kopumā trim arhitektūras pieminekļiem, kas ar Kultūras ministrijas rīkojumu aizvadītā gada nogalē papildinājis Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss piešķirts arī turpat netālu ceļa malā iepretim Feimaņu katoļu baznīcai uz mūrētām kolonnām balstīta krucifiksa nojumei, kas datējama ar 18.-19.gadsimta miju. “Redzat, te arī prasās pēc remonta. Un, ja tas jau ir iekļauts tai sarakstā, ir cerība, ka krucifiksu neviens neaizskars un varbūt vieglāk naudiņas varētu dabūt remontam,” stāsta Assare.
Kā skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), tas ir viens no senākajiem krucifiksiem Latgalē, kas atrodas brīvā dabā un ir vērtīga kā konkrētam reģionam raksturīga arhitektūra. Tikpat lielu kultūrvēsturisku vērtību sevī slēpj arī 1806.gadā celtā Feimaņu kapela. Tā ir neliela un samērā vienkārša no plēstiem laukakmeņiem celta kapela, kas dažkārt bargās ziemās izmantota arī kā kapliča.
Šobrīd ir plāni kapelu atjaunot un ar vietējās biedrības “Vuolyudzeite” iniciatīvu iekārtot muzeju. “Padomju laikos te bija kūts iekšā, mēzām visu ārā, tur gan vircas bedre bija, gan viss kas cits,” stāsta Assare.
Kā skaidro VKPAI pārstāve Vilma Platpīre, iniciatīva par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā nākusi no Feimaņu romas katoļu draudzes.
“Draudzei ir lielas bailes, ka, samazinoties cilvēku skaitam, kas vēl rūpējas par šiem objektiem un rūpējās, kamēr vēl nebija valsts kultūras aizsargājamie pieminekļi, šie objekti varētu tikt pakļauti kaut kādam riskam – nojaukt, sabojāt, būvēt blakus dzīvojamās mājas vai rakt dīķus, nerespektējot šo kultūrvēsturisko ainavu un vidi. Draudzei galvenās rūpes bija tādā veidā šos objektus pasargāt. Protams, mēs nevaram noliegt, ka tās ir arī iespējas piesaistīt finansējumu,” skaidro Assare.
Nevar nepieminēt, ka Feimaņi ir sena apdzīvota vieta, tādēļ te apmeklējami arī citi nozīmīgi arhitektūras un mākslas pieminekļi, kā Feimaņu baznīca, zvanu tornis un viduslaiku kapsēta.
