"Pārsteidza un iepriecināja RTU lielā atsaucība, kad ierosinājām veidot kopīgo programmu. Visus trīs gadus sadarbība bijusi veiksmīga," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" gandarījumu izsaka Latvijas Kultūras akadēmijas docente un Radošo industriju programmas direktore LKA Agnese Hermane.
Hermane atzīst, ka šie trīs gadi bijusi interesanta un vērtīga pieredze ne tikai studentiem, bet arī mācībspēkiem, jo divām tik dažādām augstskolām ne vienmēr sadarboties ir viegli.
Katrai ir savas tradīcijas un iekšējā kultūra, un tagad viss jāmaina, lai šajā programmā darbotos kopā.
Studijas šajā programmā uzsāka 31 students un tikai trīs tās pameta.
"Domāju, ka divu augstskolu piedāvājums ir tik bagāts un daudzpusīgs, ka studentiem tas liekas ļoti vilinošs satura un arī infrastruktūras ziņā," uzskata RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Deniss Ščeulovs, kurš RTU ir Radošo industriju programmas direktors.
Studentiem bija ne tikai dubulta slodze, apgūstot radošās industrijas un uzņēmējdarbību, bet arī dubultas iespējas.
"Viņi var izmantot "Erasmus" programmu divas reizes, var izmantot visas iespējas, ko piedāvā abas augstskolas.
Programmas uzbūve ir intensīva. Divas prakses – radošā un uzņēmējdarbībā. Tas, ka viņi atklājuši, ka vairāk ir biznesa cilvēki, ne radošie, arī ir ļoti labi. Viņi var strādāt gan parastā uzņēmumā, gan radošā," vērtē Ščeulovs.
Savukārt Hermane norāda, ka absolventi šobrīd jūtas nedaudz apjukuši, taču viņiem ir ļoti plašas iespējas, ko tālāk darīt.
"Daļa saka, ka grib koncentrēties uz vienas jomas padziļinātu apguvi. Viņi var veidot savus uzņēmumus, var darboties citos radošo industriju uzņēmumos, kultūras organizācijās. Daļa jau sākuši strādāt prakses laikā," bilst Hermane.
Programmas “Radošās industrijas” absolvente Aiva Streļča ir gandarīta par savu studiju izvēli.
"Nebija šaubu par programmas izvēli.
Daudz šaubu, ko darīt pēc tam, kā tas ievirzīsies, jo studiju saturs plašs un vispārīgs, kas ir labi, bet tas var būt arī biedējoši.
Bija lietas, kas varbūt nebija tik gludas abu skolu sadarbības rezultātā, bet visi mācās," vērtē Aiva Streļča.
Viņa jau nākamnedēļ sāks darbu uzņēmumā, kas nodarbojas ar satura mārketingu un sabiedriskajām attiecībām.
Absolvente Krista Skudra atklāj, ka pievienojās programmai vēlāk un līdz ar to studijas bija vēl intensīvākās.
"Šī programma bija viena liela pielāgošanās gan videi, gan grafikam, kad jādodas uz divām augstskolām. Pielāgošanās arī pasniedzējiem, kuram katram sava pieeja. Tas dod rūdījumu nākotnēs darba vietām un nākotnes izaicinājumiem," atzīst Krista Skudra.
Viņa uzskata, ka šai programmai ir liels potenciāls un nākamajiem studentiem jau būs vieglāk.
Skudra norāda, ka atradusi savu nišu – tā ir pasākumu producēšana un menedžments. Šobrīd gan pasākumu rīkošana ir mazliet klusāka, tāpēc viņa neizslēdz iespēju strādāt kādā uzņēmumā.
Runājot par mācību procesu un tā noslēgumu ārkārtas situācijas laikā, Ščeulovs atzīst, ka studentiem nācies mainīt pētījumu veidus, lai pabeigtu bakalaura darbu, bet viņš uzskata, ka tas devis rūdījumu un darbu kvalitātē ir vēl labāka.
"Covid situācija deva arī daudziem studentiem jaunu perspektīvu. Piemēram, bija izvēlējušies bakalaura darba tēmu par riskiem festivālos. Vajadzēja reaģēt, tas daļai darbu deva papildu aktualitāti," piebilst Hermane.
Vērtējot situāciju darba tirgū radošo industriju pārstāvjiem, Hermane uzskata, ka šis ir pielāgošanās un pārmaiņu brīdis, absolventu nodarbinātību tas neapdraud. Viņa arī iesaka turpināt studijas maģistrantūrā, ja ir apjukums, ko darīt profesionālā vidē.
"Šobrīd likumdošanas procesā ir kopīgā RTU un LKA maģistra studiju programma "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments"," atklāj Hermane.
Arī Ščeulovs atzīst, ka šis programmas absolventiem par nodarbinātību nevajadzētu satraukties, jo radošās industrijas nav tikai teātris vai muzejs, tas ir ļoti plašs jēdziens. Tāpat viņš atzīst, ka krīzes laiks ir labs mirklis jaunu uzņēmumu radīšanai, kā tas noticis arī iepriekšējās krīzes laikā.
