„Mēs esam tādā normālā ritmā, tagad ir vienkārši jāstrādā. Naudas šobrīd ir divreiz vairāk nekā tajā visbēdīgākajā brīdī, kad mums bija tikai 2,1 miljons,” - tā KKF direktors Edgars Vērpe ieskicē šī brīža fonda budžeta situāciju. Tas skan jau ļoti cerīgi, salīdzinot ar iepriekšējiem trim gadiem, kad bija lielas bažas, ka fonds pārāk trūcīgā budžeta dēļ īsti nav spējīgs pildīt savu misiju. Iecerēts, ka tuvāko trīs gadu laikā fonds varētu atgriezties pie pirmskrīzes finansējuma, kas bija aptuveni 7,5 miljoni latu.
Arī šogad jau otro gadu pēc kārtas mērķprogrammas turpina atbalstīt „Latvijas Valsts meži”, kā stāsta akciju sabiedrības pārstāvis Tomass Kotovičs - šogad gan atbalsts ir mazāks nekā pērn: „Pagājušogad tie bija 800 000, ko varējām dot kultūrai, šogad tie ir 560 000. Tas ir saistīts ar būtisku meža ciršanas apjomu samazināšanos Latvijā. Es domāju, ka nākamais gads varētu būt šī gada līmenī, pēc tam gan izskatās, ka situācija varētu uzlaboties”.
Pirmajā šī gada projektu un mērķprogrammu konkursā sadalīti 1,3 miljoni latu, kas ir trešā daļa no fonda gada finansējuma. Projektu konkursā, kā allaž, pārstāvētas astoņas nozares. Kino jomā, piemēram, atbalstīti 40 projekti, kuru vidū ir skatītāju ļoti gaidītā spēlfilma „Džimlai, Rūdi, Rallallā”, kā arī virkne dokumentālo filmu par dažādām personībām, to starp filmas par baskājaino gleznotāju Irbīti un pāragri aizgājušo mūziķi Mārtiņu Freimani.
Atbalstīts arī četru dokumentālo filmu cikls, veltīts Latvijas 95. jubilejai, ko demonstrēs Latvijas Televīzija, stāsta kino nozares eksperte Roze Stiebra: „Te nu mums kino darbiniekiem ir liela atbildība - pievērst uzmanību, kāda izskatās mūsu dzīve, mēs visi to gribam redzēt! Tikai tāpēc nacionālais kino pastāv, jo savējie grib paskatīties uz savējiem. Es to uzskatu par ļoti vērtīgu lietu, ka mēs saņēmām atbalstu šim ciklam.”
Interesanti pētījumi par mums pašiem atbalstīti arī tradicionālās kultūras sadaļā - to vidū pazīstamās folkloristes Sanitas Reinsones veidotais dzīvesstāstu krājums „Meža meitas”, kas piedāvā ne tik pierastu skatījumu uz tradicionālo kultūru, stāsta KKF padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne: „Stāsts ir par sievietēm, kas ir dzīvojušas mežā. Tas ir okupācijas sākuma laiks, jo toreiz bija ne tikai meža brāļi, bet arī meža meitas. Projekta vērtēšanas stadijā, lai arī laika bija ļoti maz, es „iekritu” šajā lasāmvielā, jo stāsti bija ļoti skarbi, bet reizē aizraujoši”.
Tikko noslēdzies pirmais šī gada konkurss, bet pavisam drīz tiks uzsākta projektu pieņemšana vēl vairākās mērķprogrammās, tostarp, pilnīgi jaunajā programmā „Nacionālās identitātes veicināšana”. Anda Beitāne ar ļoti lielu interesi gaida, kādi projekti tai tiks piedāvāti: „Tas būs ļoti interesants, manuprāt, pat pētījuma objekts, kā Latvijas kultūras cilvēki redz, kas ir mūsu nacionālā identitāte un kādā veidā tā ir veicināma”.
Roze Stiebra jau tagad sakās zinām vienu projektu, kas šajā programmā labi iederētos, un tā ir Jura Poškus iecerētā filma „Vīrietis, kuru gaida”, kam projektu konkursā atbalstu neizdevās iegūt: „Tas ir ļoti interesanti apskatīties latviešu vīrieti no visām pusēm. Ideja ir, manuprāt, lieliska”.
Projektus mērķprogrammai „Nacionālās identitātes veicināšana” varēs pieteikt, sākot no 4.marta. Tāpat šogad rasta iespēja atjaunot krīzes laikā apturēto jaunu mūža stipendiju piešķiršanu izciliem Latvijas kultūras darbiniekiem. Paredzēts, ka šogad varētu piešķirt 16 jaunas mūža stipendijas.
