Kultūras ziņas

Sadalīti valsts augstākie apbalvojumi mūzikā

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Astoņas vīzijas par Dailes teātra teritoriju

Noslēdzies Dailes teātra teritorijas labiekārtošanas metu konkurss, uzvarētāju paziņos 22. martā

Ikviens, kurš regulāri apmeklē Dailes teātri vai ikdienā iet tam garām, būs pamanījis tā apkārtnes degradēto teritoriju un gadu gaitā arvien vairāk nolaisto skvēru ar sabrukušām apmalēm un nolauztiem soliņiem. Skvērs ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Ne viens vien iedzīvotājs jautā – kad šo teritoriju beidzot sakārtos?

Tikko noslēdzies Dailes teātra teritorijas labiekārtošanas metu konkurss. Saņemti astoņi ieteikumi, ar kuriem šodien pirmoreiz iepazinās žūrijas komisija. “Kauns skatīties uz šo teritoiju, kas ir absolūti nolaista. Attīstīta 1. slimnīca, labs teātris, bet mēs redzam, kāda šeit situācija. Tāpēc esmu gandarīts, ka beidzot mēs vienojāmies un pēc Rīgas domes (RD) iniciatīvas tika izsludināts metu konkurss, un šobrīd varam pateikt paldies visiem arhitektiem, šobrīd to sakām anonīmi, jo vēl nezinām konkrētus vārdus, kas piedalās, bet šeit zālē redzam, ir izvietoti 8 projekti,” pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. “Visi izpildīja projektēšanas uzdevumu ar cieņu Martas Staņas vēsturiskam risinājumam, un es uzreiz pateikšu – nav mūsu mērķis kardināli mainīt; jā, uzlabot atbilstoši gadsimtam, moderni risinājumi, padomāt par teātri. Mēs visi vienojāmies, ka likvidējam autostāvvietu tam laukumam jābūt atbilstoši, juridiski un pēc būtības tukšam, lai cilvēki var normāli pienākt pie teātra.”

Skvērs  pie Dailes teātra izveidots 1976. gadā, kad pēc arhitektes Martas Staņas projekta tika uzbūvēta Dailes teātra ēka. Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, konkursa dalībniekiem jāņem vērā virkne nosacījumu un jāatrod līdzsvars starp vēsturisko un mūsdienīgo, neaizmirstot arī par teātra vajadzībām, gatavojoties  Dailes teātra simtajai jubilejai.

“Sadzīvošana ar Dailes teātri, to garu un idejām, sadzīvošana ar Staņas mantojumu, jo mums Staņas mantojums Latvijas arhitektūrā ir izcils, un Dailes teātris ir noteikti padomju laika modernisma un funkcionālisma izcils piemērs un arī piemineklis,” kritērijus izklāstīja arhitektūras eksperts, metu konkursa žūrijas komisijas vadītājs Jānis Dripe. “Otrkārt,

sapratne par šodienas funkcionalitāti, vides pieejamību, tehnoloģiju pielietojamību, ko varam eleganti piemērot, lai informētu sabiedrību par to kas notiek teātri… Šodienības funkcionalitātes un tā laika gara, Staņas laika gara savienojums būs tas, ko mēs un mani kolēģi visaugstāk vērtēsim žūrijā.”

“Vienā stūrī pie Šarlotes ielas ir bumbu patvertne, kas ir tāda laika zīme, to labiekārtojot, apzaļumojot, var pārvērst vēstures diktētu defektu par efektu, tur ir arī Irbītes piemineklis, zinām, ka viņš turpat netālu no artilērijas šķembas ievainojuma šai ielā gājis mūžībā, tāpēc Irbīti vajag un šo pakalnu, kas ir vēsturiski veidojies, vajag apstrādāt. Bet pirmkārt teātra priekša – kā laukums bez automašīnām ir atdots gājējiem, reprezentatīvs, bet informatīvs, tajā pašā laikā Martas Staņas tradīciju garā pārstrādāts mūsdienīgā arhitektūras valodā, tas ir tas, kam gala rezultātā jābūt,” skaidroja Dripe.

Lielāko problēmu ieilgušajā Dailes teātra teritorijas labiekārtošanas atlikšanā radījis fakts, ka tai ir divi saimnieki – teātra skvēra daļa Bruņinieku un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir ''Valsts nekustamo īpašumu'' pārvaldībā, bet skvērs līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašums. Šobrīd tā ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursa rezultāti tiks paziņoti 22. martā. Pēc tam sāksies tehniskā projekta izpilde, jo, kā pauda Burovs, plāns esot visu pabeigt nākamā gada novembrī, kad teātris svinēs savu simtgadi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti