Jānis Brants ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) Metāla izstrādājumu dizaina programmas pedagogs kopš 1985.gada, ilgu laiku bijis šīs programmas vadītājs, kopš 2005. gada – arī RDMV direktora vietnieks radošajā darbā. Viņa vadībā Metāla izstrādājumu dizaina nodaļa ir izveidojusies par spēcīgu līderi jauno profesionāļu sagatavošanā. Pateicoties Jāņa Branta pedagoga talantam, vairāki absolventi ir guvuši izcilus profesionālus panākumus, savukārt citi kļuvuši par kolēģiem – skolotājiem RDMV.
Jāņa Branta bijušo audzēkņu vidū ir labi pazīstami metālmākslinieki Māris Šustiņš, Uģis Gailis, Diāna Jeļiņevska, Anna Fanigina un Valdis Brože.
Paralēli skolotāja darbam jau desmit gadus Jāņa Branta pārziņā ir skolas darba radošais darbs – skolas dizaina izstāžu organizācija, darbs ar radošajiem konkursiem un projektiem, mācību metodikas un profesionālās pilnveides programmu izstrāde.
“Nenogurstoša atdeve savam darbam jau vairākus gadu desmitus ir tā dzīves radošā un pedagoģiskā darba daļa, kuru Jānis Brants ir veltījis, lai nodotu audzēkņiem savas zināšanas mākslas un dizaina pedagoģijā. Liels estēts un profesionālis dizaina izglītības jomā, kurš nepiekāpsies neizdarības, paviršības vai nekompetences priekšā, kas arī labi atspoguļojas mūsu skolas audzēkņu labajā profesionālajā izglītībā un radošajos sasniegumos turpmākajās gaitās,” saka metālmākslinieks, Jāņa Branta bijušais audzēknis un šībrīža kolēģis RDMV Metāla izstrādājumu dizaina nodaļas vadītājs Māris Šustiņš.
Maija Kurme Rīgas Doma kora skolā (RDKS) strādā kopš skolas dibināšanas dienas 1994.gadā, pasniedzot solfedžo, harmoniju un mūzikas teoriju vidusskolas diriģēšanas un vokālās nodaļas audzēkņiem, taču viņas skolotājas darba pieredze Latvijas mūzikas vidusskolās kopumā sniedzas jau vairāk nekā 50 gadu garumā. Viņa devusi lielu ieguldījumu mūzikas teorētisko priekšmetu mācību programmu un metožu izstrādē un attīstībā, veidojusi mācību programmas harmonijā un solfedžo.
Maijas Kurmes bijušo audzēkņu vidū ir šā brīža izcilākie Latvijas un Eiropas mūzikas dzīves veidotāji – komponisti, diriģenti, izpildītājmākslinieki, pedagogi, teorētiķi, izglītības darbinieki un pat populārās mūzikas grupu dalībnieki – Māris Sirmais, Mārtiņš Klišāns, Vestards Šimkus, Rihards Dubra, Andris Vecumnieks, Jānis Šipkēvics, Markus Riva, Ainārs Rubiķis, Kaspars Ādamsons u.c.
“Skolotāja Maija Kurme ir pedagogs, kas labi spēj apzināt audzēkņa dotības un atrast ceļu, kā nonākt līdz rezultātam – zināšanām. Tas ir Dieva dots talants – šīs kvalitātes likt lietā. Harizmātiska, stingra, prasīga un ļoti zinoša. Var apbrīnot viņas pedagoga talantu novērtēt katra audzēkņa prasmes un iemaņas un katram atrast savu unikālu pieeju, sasniedzot izcilu rezultātu visiem audzēkņiem,” stāsta Maijas Kurmes bijušais audzēknis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs, Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais.
Cimzes balvas ieguvēju godināšana notiks 28. aprīlī plkst. 12 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kopā ar Kultūras ministrijas apbalvojuma pasniegšanu kultūrizglītības nozares talantīgākajiem audzēkņiem un viņu skolotājiem.
Cimzes balvas piešķiršanas mērķi ir godināt pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. Katru gadu piešķir divas balvas – vienam pedagogam mūzikas un dejas jomā, vienam pedagogam mākslas un dizaina jomā.
Pērn balvu ieguva RDMV skolotāja, Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības nodaļas vadītāja Inese Pētersone un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja Irēne Štrause. Savukārt pirmā Cimzes balva tika pasniegta 2014. gada novembrī. To saņēma klavierspēles pedagoģe Ilze Treija un mākslas pedagogs Antons Vaivods.
Balva nosaukta pedagoga, tautas dziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814 - 1881) vārdā. J. Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju.
