Jau ziņots, ka prēmiju piešķiršanas situācija kultūras jomā saasinājās pēc Jāņa Norda spēlfilmas „Mammu, es tevi mīlu!” panākumiem Berlīnes filmu festivālā.
„Tabulā mēs norādījām arī otru būtisku sadaļu - situāciju Latvijā. Nedrīkst aizmirst, ka bez labākajiem Latvijā nebūs labāko Eiropā un pasaulē. Tas, ka šobrīd Latvijas labāko sasniegumu premēšana ir atstāta nozaru rokās, bet nozaru finansējums pa šiem gadiem ir 70% mazāks, tas primāri liecina par to, ka mēs paši nenovērtējam to, ka mums ir izcilības, kas var startēt pasaules mērogā ar saviem darbiem,” norāda Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka.
Radošo savienību padomei arī jāsagatavo pārskats par apbalvošanas politiku, kāda patlaban ir kultūrā, pašiem profesionāļiem veicot izvērtēšanu pēc noteiktiem kritērijiem. Balstoties uz apkopoto informāciju, ministrija varēšot aicināt Ministru kabinetu atbalstīt kultūras sasniegumu prēmēšanu vai arī meklēt citus finansējuma avotus.
Apbalvošanas galvenos principus plānots iestrādāt nozaru stratēģijās, kuras nozaru pārstāvjiem Kultūras ministrijai ir jāiesniedz līdz marta beigām. Tās ir nepieciešamas, lai topošais kultūrpolitikas dokuments "Radošā Latvija'' būtu balstīts reālās nozaru vajadzībās un attīstības perspektīvās, uzsvēra ministrijā.
