"Kopš 2018. gada, pateicoties aerolāzerskenēšanas tehnoloģijas (LIDAR) datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas austrumu daļā. Patlaban kā jaunatklāti konstatēti vismaz 42 pilskalni, kas ir daudz vairāk nekā visā laika posmā pēc Otrā pasaules kara kopā. Jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā, kas LIDAR zemes reljefa kartēs parādās kā aizdomīgi zemes virsmas pārveidojumi, atgādinot senos nocietinājumus. Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā ir pieejams šobrīd aktuālais jaunatklāto pilskalnu saraksts ar koordinātēm – visas šīs uzrādītās vietas dabā ir pārbaudītas un atzītas par pilskalniem, to pēdējo trīs gadu garumā paveicis arheologs Juris Urtāns," pavēstīja LKA.
Kā ziņoja akadēmijas pārstāvji, projekta ietvaros turpināsies jauno pilskalnu apzināšana un iegūto datu apstrāde un apkopošana, rezultātā sagatavojot monogrāfiju ar mērķi iespējami ātrāk iekļaut šos jaunatklājumus Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē. Paralēli projekta īstenotāju, arheologu Jura Urtāna un Jāņa Meinerta, darbam arheoloģiski ainaviskajā virzienā, tiks veikts arī kultūrsocioloģisks lauka pētījums – jaunatklāto pilskalnu uztvērumu, nozīmi un ietekmi vietējās kopienās lūkos noskaidrot Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Rūta Muktupāvela, Ieva Vītola un Lolita Ozoliņa. Tāpat paredzēts sagatavot dokumentāciju jaunatklāto pilskalnu potenciālai iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Vairāk par projektu iespējams uzzināt LKA mājaslapā.
