Gluži kā sērdienīte, tikai astoņus kilometrus no populārā tūrisma objekta – krāšņās Rundāles pils – stāv astoņpadsmitajā gadsimtā agrīnā klasicisma stilā, iespējams, pēc arhitekta Jensena projekta būvētā Kaucmindes muižas pils. Līdz 21. gadsimta sākumam pils, kurai kopš 1998. gada piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, bija Rundāles pašvaldības īpašums. Kā stāsta ilggadējais Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, pašvaldības spēki bijuši nepietiekami, tāpēc pils nonākusi privātīpašnieku rokās.
“Pašvaldībai nebija tādu iespēju kā tagad. Toreiz bija pagasts, un nekādu Eiropas fondu nebija. Mēs vēl pat nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, un vispār nebija nekādu variantu pili uzturēt. Mums tur iekšā atradās bērnudārzs. Mēs atradām privāto, kas apņēmās visu tā kā uzturēt un atjaunot,” skaidro Okmanis.
Tomēr gandrīz 15 gadu laikā pils tā arī būtiskus uzlabojumus nepiedzīvoja. 2016. gadā to iegādājās tās pašreizējais īpašnieks uzņēmums ''Cvir''. Visvairāk par to priecājās kādreiz slavenās Kaucmindes mājturības skolas tradīciju pārņēmēji Kandavas tehnikuma Saulaines struktūrvienībā. 2017. gada ierakstā skolotāja Ināra Plūce teic: “Nu, protams, Kaucminde mums nāk līdz visu laiku. Ir bijuši skumji brīži, kad mēs skatījāmies, kā mūsu Kaucminde aiziet postā, bet nu šobrīd atkal ir atradušies saimnieki, kuri mums Kaucmindi atjaunos. Mēs esam ļoti priecīgi, kad būs izveidota Kaucminde, būs darbavietas mūsu skolēniem, un mēs varēsim Kaucmindes vārdu turpināt uz priekšu.”
Lai gan projekts jau bija izstrādāts un pat iesniegts būvvaldē, pie Kaucmindes pils vēl šobrīd vējš vientulīgi dzenā rudens lapas un pluina plēves driskas, ar ko bija pārsegta ēka.
Mērs bijis pilns arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kas piemērojusi jau divus sodus, kuri joprojām neesot nomaksāti.
Šā gada oktobrī pili apsekojis arhitekts Artūrs Lapiņš, kurš skaidro, ka no pilnīgas sabrukšanas to glābj ar valsts atbalsta finansējumu veiktie darbi – portika jeb pils priekšpusē esošās ārtelpas, kas balstīta uz kolonnām, remonts.
“Tā situācija šobrīd ir tāda, ka viss tur ir salīdzinoši stabils, portiks absorbē mitrumu. Ir jāizbūvē konstrukcija, kas aizsargā no lietus, no sniega. Nāk aukstais laiks, un tas pilnīgi noteikti var nodarīt būtisku kaitējumu portikam, tur kaut kas var nobrukt lejā. Pašreiz tur nekas nekrīt uz galvas, bet tas ir neatliekami jāglābj,” uzsver Lapiņš.
Portika glābšanas projekts šobrīd ir aktualizēts, un, kā sola uzņēmuma ''Cvir'' valdes loceklis Roberts Ligers, šoreiz darbi patiešām sākšoties: “Mēs paredzam, ka mēs šīs nedēļas laikā ar būvuzņēmēju noslēdzam līgumu par šo darbu izpildi, saskaņojam ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Mēs esam pārliecināti, ka šo glābšanas darbu apjomu mēs realizēsim vēl šajā būvniecības sezonā.”
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova gan nav tik pārliecināta, jo uzņēmums ne vien nav nomaksājis pārvaldes uzliktos sodus, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus gandrīz 20 000 eiro apmērā.
“Ziniet, ja tic tikai vārdiem, izskatās ļoti cerīgi, bet, ja visu vērtē pēc darbiem, tad ticības nav nemaz.
Tie vārdi, kas nav realizējušies darbos, ir tā īpašnieka atbildība, kurš velk jau pāris nedēļas, lai to projektu iesniegtu, kurš faktiski jau ir izstrādāts. Par projektu, protams, ir jāsamaksā,” norāda Mantrova.
Likums nosaka, ka pili var arī atsavināt, tomēr Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova neuzskata, ka Kaucminde būtu jāatjauno tikai par nodokļu maksātāju naudu. Savukārt īpašnieks ir pārliecināts, ka spēs atdot Kaucmindei seno slavu, piesaistot privātu investoru.
