"Vairāku gadu desmitu garumā Normunds Naumanis ar lielu misijas apziņu veidoja Latvijas kritisko domu. Viņa raksti deva kontekstu - kultūrvēstures, 21.gadsimta pasaules mākslas, dzīves. Viņš varēja būt spriedumos ass un nežēlīgs, bet Normundu Naumani nekas tā neiepriecināja kā laba izrāde, filma, grāmata, izstāde. Mums šķita, ka Normunds priecātos, ja viņa piemiņa tiktu jēdzīgi likta lietā, atbalstot un veicinot to, kas viņam tā rūpēja - kritiskās domas kvalitāti. Tāpēc nolēmām iedibināt Normunda Naumaņa vārdā nosaukto balvu mākslu kritikā," saka Sarmīte Ēlerte, biedrības valdes priekšsēdētāja.
Biedrības mērķi ir Normunda Naumaņa literārā un audiovizuālā mantojuma izpēte un popularizēšana. Normunda Naumaņa vārdā nosauktās balvas literatūras un mākslu teorijas un kritikas jomā izveide un administrēšana, atbalsts kritikai, it īpaši jaunajiem kritiķiem, kā arī kritiskās domāšanas veicināšana un izglītojošu pasākumu rīkošana.
"Pēc Normunda aiziešanas mēs, Normunda draugi, sajutām tukšumu. Tas bija gan personisks, gan kulturāls - pēkšņi vairs katru nedēļu "Dienā" nebija lasāmi filmu apskati un teātra izrāžu recenzijas, sociālajos tīklos neparādījās Normunda komentāri un piepeši vakaros pēc izrādes vai koncerta nebija, kam piezvanīt, ilgi strīdēties un atklāt, ka tu un Normunds, šķiet, esat dzirdējuši vai redzējuši katrs kaut ko pilnīgi citu. Kritiskā domāšana viņam bija kā nepieciešamība, kā azartspēle, un Normunds bija īsts apvainošanās meistars nevis brīžos, kad viedokļi nesaskan, bet tad, kad viedokļa nav," pauž rakstniece Andra Neiburga.
"Šī balva ir domāta kvalitatīvas kultūras un mākslas kritikas akcentēšanai. Nav noslēpums, ka kritiķa darbs ir smags, nepateicīgs un slikti apmaksāts, bet mākslas procesam, lai tas būtu dzīvs, vitāls un kvalitatīvs, ir ļoti nepieciešams profesionāla kritiķa vērtējums. Mēs ticam un ceram, ka gan to kritiķu vidū, kas pašlaik strādā presē un arī jaunajos medijos, gan jauniešu vidū ir tādi, kuri ir spējīgi tuvināties tam mērogam un kritērijiem, kādus savā darbībā ievēroja Normunds Naumanis. Mēs gribam stimulēt augstvērtīgas, erudītas un intelektuālas mākslas kritikas un arī teorijas attīstību. Balva tiks pasniegta reizi gadā, izvērtējot devumu gan kino un teātra, gan mūzikas, literatūras un mākslas kritikā, gan teorijā. Normunds Naumanis bija unikālas erudīcijas cilvēks - viņš varēja rakstīt un izvērtēt mākslas darbus, kas tapuši visos šajos mākslas veidos," norāda viena no biedrības dibinātājām, ilggadējā Naumaņa kolēģe laikrakstā "Diena" un tagadējā Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Biedrības dibinātāji ir vēsturnieks Andris Aukmanis, rakstnieks Pauls Bankovskis, mākslinieks Andris Breže, sabiedriskā darbiniece Sarmīte Ēlerte, režisors Alvis Hermanis, aktieris Ģirts Krūmiņš, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, publiciste Ieva Lešinska, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina, māksliniece Sarmīte Māliņa, rakstniece Andra Neiburga, grāmatizdevējs un Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, Normunda Naumaņa mamma Regīna Plaude, Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze, mūziķis Jānis Šipkevics.
Normunds Naumanis (1962.gada 12.janvāris - 2014.gada 12.septembris) ir latviešu teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks. Studējis Maskavas Valsts teātra institūtā, strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, žurnālā "Avots", laikrakstā "Diena". Vairāku grāmatu autors - "Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti: dzīves teātris divos cēlienos" (2006), "Kultūrnieze" (2009). Kopā ar Ditu Rietumu sarakstījis grāmatu "365 Dienas filmas". Vairāk nekā 5000 publikācijas laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Nakts", "Kultūras Forums", "Diena", žurnālos "Teātra Vēstnesis", "Kino", "Kinoraksti", "Avots", "Studija", "The New Yorker". Vairāku kino, teātra un vizuālo mākslu katalogu tekstu autors, zinātniskās publikācijas izdevumā "XX gadsimta teātra vēsture pasaulē un Latvijā". Vairāku kinofestivālu žūrijas loceklis. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs
