Morica piekrīt, ka izaugsme vērojama pašam festivālam: "Fakts, ka pagājušajā gadā "Lampu" apmeklēja jau vairāk nekā 16000 cilvēku, apliecina, ka mūsu sabiedrībai interesē sarunāties par Latvijā svarīgajām lietām, interesē sekot līdzi tam, kas notiek, un cilvēki nav vienaldzīgi – tā ir pozitīvā ziņa.
Taču sarunu kultūras veicināšana, kuras mērķis būtu cieņpilna saruna, spēja sarunāties arī ar tiem, kuriem ir pretējs viedoklis, ar tiem, ar kuriem mums ir grūti sarunāties vai kuriem nepiekrītam, – domāju, tā ir prasme, ko katrs cilvēks individuāli var attīstīt mūža garumā, un šeit noteikti mums visiem ir daudz, kur augt."
Tātad – lai spētu sarunāties, noteikti ir jāprot arī klausīties? "Tieši tā! Ir tas vecais teiciens, ka mums dota viena mute un divas ausis, kuras mums būtu jāizmanto mazliet biežāk…. Klausīšanās ir iespēja uzzināt, ko domā otrs, jo mums pašiem vienmēr sarunā tik ļoti, ļoti gribas pateikt savu viedokli, bet saruna nozīmē saprast un dzirdēt mazliet vairāk, ko domā otrs cilvēks, uzzināt ko jaunu jeb vismaz saprast, kāpēc viņš domā tā, kā viņš domā."
Latvijas Radio 3 "Klasika" "Lampā" - 28. jūnijā no plkst. 12:30 līdz 13:30
Mūzikas kritikas darbnīca "Objektīva kritika subjektīvai mākslai"
Mākslas, tostarp mūzikas radīšana ir brīvs, neatkarīgs un dziļi individuāls process, tomēr arī tas tiek pakļauts kritikai. Vai mūzikas kritika var būt objektīva, un vai var iemācīties kritizēt mākslas darbu konstruktīvi? Mākslas kritikas ‘tips and tricks’ un praktisks treniņš drosmīgas mākslas kritikā – uz to stundas garumā aicinās „Klasikas” programmu vadītāji, muzikologi Signe Lagzdiņa un Dāvis Eņģelis.
Norises vieta: Latvijas Radio pirātu kuģis Cēsu pils parka dīķī
Morica novērojusi, ka "Lampas" auditorija ir ļoti griboša runāt.
"Tas mums ir tikai tāds pieņēmums – ka latvieši nekad neuzdod nevienu jautājumu diskusijās. "Lampā" novērojam, ka drīzāk apklusināt viņus ir grūti, kad diskusijas laiks ir beidzies!
Tajā pašā laikā mums ir arī īpaši pasākumi introvertiem cilvēkiem – ja kādam ir sajūta, ka pirmajā reizē viņš nav gatavs iesaistīties, tad viņš pilnīgi droši var piedalīties daudzos pasākumos, un neviens viņu nespiedīs runāt. "
"Arī mēs paši no savas puses daudziem pasākuma rīkotājiem esam ieteikuši dažādus padomus un ieteikumus, kā veidot tādu pasākumu, kas būtu interesants gan pašiem, gan klātesošajiem un kā arī īpaši strādāt ar publikas iesaisti,” skaidro Prāma. „Jo nav jau māksla publikas priekšā nosēdināt četrus cilvēkus moderatora vadībā un tad nu pašās beigās pavaicāt publikai, vai ir arī kāds jautājums. Bet, ja tiešām pēc būtības un jēgas grib un ar cieņu izturas pret klātesošo auditoriju, vēloties iesaistīt cilvēkus, viņi arī atveras."
Kā īsti "Lampa” izvēlas runātājus? Šogad amplitūda ir milzumliela – sākot no Latvijas Valsts prezidenta un ministriem un beidzot ar mazu bērnudārznieci...
"Festivāla programma top sadarbībā ar ļoti daudziem – organizācijas un indivīdi, kas vēlētos rīkot pasākumu "Lampā", konkursam piesakās jau gada sākumā," skaidro Morica. "Tad, kad konkursa kārtībā izvēlēts, kuri tad būs tie, kas rīkos pasākumus, tieši viņi ir tie, kas aicina uz pasākumiem konkrētos runātājus, un tas tiešām ir tāds burvīgs brīdis… Šogad būs vismaz 2000 runātāju, dažādība ir unikāla un lieliska.”
Lai gan festivālā tiek dota iespēja runāt arī tādiem cilvēkiem, kuri vēl nebūt nav plaši pazīstami, par kvalitāti festivālam atbildība tomēr jāuzņemas, lai runātājs spētu piesaistīt auditoriju un paņemt savā varā. "Tas nav runātāju līmenī, bet gan organizāciju līmenī,” atgādina Egita Prāma. "Kad izsludinām konkursu, pasakām virstēmu, un tad nu visi, kuriem ir sajūta, ka gribētu par to runāt, atsūta ļoti vienkāršu pieteikumu. Pagājušā gada tēma gan "Lampā" bija uzticēšanās, bet
es teiktu, ka uzticēšanās caurvij "Lampu" visus piecus gadus, un līdz ar to mēs arī uzticamies rīkotājiem. Ja acīs mirdz gaismiņas, ka viņi grib runāt par konkrēto tēmu, tad es tiešām ticu, ka viņi to arī darīs pēc labākās sirdsapziņas.
Šogad ļoti pievēršam uzmanību tam, lai panelī runātāju vai vienkārši dalībnieku vidū ir liela dažādība. Tāpēc ir vairāki pasākumi, kur redzama vecmāmiņa un mazbērns. Vai arī ļoti svarīgi ir, lai pārstāvēti dažādi dzimumi, jo tikai tādā veidā varam dabūt no sarunas maksimumu."
Ieva Morica atzīmē, ka organizāciju, kas veido pasākumus "Lampā", šogad ir vairāk nekā 300. "Un spektrs ir visdažādākais! Gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumi, gan pārvaldes institūcijas, ieskaitot Valsts kanceleju, kultūras un mākslas cilvēki.
Ļoti priecājamies par sabiedrisko mediju klātbūtni – piedalīsies gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija,
tāpat arī privātie mediji un atsevišķi indivīdi, kuri gribētu "Lampā" sarīkot pasākumu. Viņiem arī bija iespēja pieteikt konkursā kādu diskusijas vai sarunas tēmu."
"Turklāt šogad "Lampai" pieteikušies ļoti daudz indivīdu, un par to man vislielākais prieks, jo vienam indivīdam saņemties sarīkot pasākumu un darīt visu, lai tas būtu gana apmeklēts, kaut varbūt viņam pat nav pieredzes to darīt – tas ir tiešām drosmīgi, un ļoti to novērtēju," uzsver Egita Prāma.
Vai, redzot konkrētu tēmu, kas tiek pieteikta, vai arī runātāju vārdus, tas ļauj prognozēt, ka pasākums aizies uz urrā?
"Mēs nevaram būt tik iedomīgi un iedomāties – ja mani tas neinteresē, tad tas neinteresēs arī citus. Tā ir tāda pieticība, ko "Lampa" man iemācījusi, – katram ir savs, un to mēs nevaram zināt, kas katram ir savs," – tā programmu direktore Egita Prāma.
Ieva Morica formulē "Lampas" unikālo iezīmi: "Diskusiju tēmu un runātāju spektrs ir tik ļoti plašs, ka ikviens cilvēks var sev atrast interesantāko un piemērotāko!"
