Kultūras rondo

Nacionālais Kino centrs svin 30 gadu jubileju ar filmu skati un monogrāfiju

Kultūras rondo

Jānis Šipkēvics: Šis gads bija labs laiks, lai atdotu parādu daudzām atliktām idejām

No paaudzes paaudzē: Psalmu dziedājumi Ziemeļlatgalē

No paaudzes paaudzē. Psalmu dziedājumu tradīciju Ziemeļlatgalē kopj arī pandēmijas laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Viena no nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām Latvijas vērtībām ir psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē. Tās ir dziesmas aizgājēju piemiņai. Laikā, kad nevar pulcēties, psalmu dziedātājas Balvu pusē ir iemācījušas psalmus dziedāt arī pa vienai mājās. 

Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta 2017. gadā. Psalmi – tās ir dziedātas lūgšanas (pat trīs stundu garumā) par mūžībā aizgājušajiem, ko tradicionāli izpilda mājās. Pastāv vēl vairāki varianti, kā mēdz dēvēt šos dziedājumus, piemēram, psaļmi vai saļmi. Bet kā tad ir pareizi? "Patiesībā viena dominējošā nosaukuma nav. Ja jūs jautātu, kā šo lietu nosauktu mūsu Latvijas galvenais saļmu pētnieks Mārtiņš Boiko, tad viņš droši vien teiktu "Officium Defunctorum" (latīniski – lūgšanas par nomirušajiem). Patiesībā

saļmas, saļmi, psalmi – sauciet, kā gribat, un katrs no šiem nosaukumiem būs pareizi teikts, jo katrā ciemā vai konkrētā apvidū to izrunā pa savam, bet visi saprot, kas tas ir,"

Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidrību vieš Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule. Viņa bija viena no tām, kura gatavoja pieteikumu, lai psalmu dziedāšanu Ziemeļlatgalē iekļautu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 

Lūkojot pēc psalmu dziedāšanas sākotnes Latgalē, Cibule atkal atsaucas uz autoritāti Mārtiņu Boiko, kurš uzskata, ka psalmu dziedāšana Latgalē ir parādījusies 18. gadsimta otrajā pusē, beigās: "Boiko to ļoti saista ar jezuītu darbību un ar viņu pirmajām izdotajām lūgšanu grāmatām. Šie aprobētie psalmu teksti laika gaitā ir folklorizējušies un kļuvuši par neatņemamu Latgales garīgā mantojuma sastāvdaļu.

Psalmu dziedātāji Latgalē ir katoļi, tomēr psalmu dziedājums nav tiešā veidā saistīts ar garīdznieka klātbūtni. Tas ir saistīts ar vietējo cilvēku iniciatīvu.

Bet tas neizslēdz to, ka saļmas vismaz reizi gadā Dvēseļu dienā tiek nodziedātas baznīcā."

Lūgšanu grāmata
Lūgšanu grāmata

Pārsvarā psalmu melodijas nav uzrakstītas, tās ir pārmantotas no paaudzes paaudzē. Taču mūslaikos ir izdevumi, kuros pierakstītas arī notis. Tas ir gan labi, gan nevēlami. No vienas puses, ir materiāls, no kā mācīties psalmus, bet no otras – diemžēl no tā cieš tradīcijas daudzveidīgums, jo tādā veidā tiek dota iespēja dominēt vienam psalmu dziedāšanas variantam. 

"Psalmu dziedāšana tālākā pagātnē ir tikpat neatņemama ģimenes dzīves sastāvdaļa kā nāve, jo gan nāve, gan saļmas – tas ir pats par sevi saprotams [..]. Ciema iedzīvotāji bija tie, kas dziedāja šīs lūgšanas par mirušajiem pirms bērēm, bēru dienā. Ir reizes, kad dzied pēc mēneša, miršanas gadadienā un tā tālāk. Dažkārt, kad nomirušais cilvēks tuviniekiem rādās sapņos, tiek uzskatīts, ka šim cilvēkam kaut kā trūkst tajā saulē un viņš lūdz atcerēties par viņu. Tad arī notiek saļmu dziedājumi," stāsta Cibule. "To es vēl no savas bērnības atceros, kad vecmammu un vectēvu glabāja:

sanāk ciema sievas mājās lielākajā istabā pie skaisti, balti klāta galdauta, uz kura ir krucifikss, sveces, lūgšanu grāmatas, rožu kronis, un tad sākas pāris stundu garais dziedājums." 

Jo vairāk psalmu dziedātāju, jo vieglāk dziedāt – var mainīt vadošo lomu, lai taupītu spēkus, jo tas nebūt neesot viegls process. "Arī četri cilvēki var nodziedāt, bet labāk, ja ir vairāk, jo tas ir smags dziedājums ar melodiju maiņu, ar ritma maiņu, ar lūgšanu iestarpinājumiem. Šis rituāls ir ļoti labi jāzina. Es zinu vienu dziedātāju no Medņevas pagasta, kura pa dienu nodzied divas saļmas un vakarā viņu aizved ar ātro palīdzību. Jā, tas ir smagi. Nodziedi sešas stundas dienā," bilst Cibule. 

Lūgšanu grāmata
Lūgšanu grāmata

Psalmu dziedāšanas tradīciju ietekmē un pat apdraud iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos. Ja nav, kas dzied, izzūd lokālās psalmu dziedāšanas formas. Pirms pāris gadiem, gatavojot pieteikumu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, izdevies apzināt 66 sievas, kuras spēj novadīt saļmas. Balvu Centrālās bibliotēkas direktore pieļauj, ka uz šodienu situācija ir krietni mainījusies, jo pagājuši vairāki gadi un ne tie vieglākie. 

Arī Covid-19 ierobežojumi ietekmē tradīcijas noturību. Kamēr uz visstingrāko noliegts sanākt kopā, sievas vienojas par diennakts stundu un dziedājumu sāk katra savās mājās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti